“LA” žurnālisti prognozē: 2020.gads kultūrā – jātiecas uz “Oskara” īso sarakstu! 0
Kultūrā: Tiekties uz “Oskara” īso sarakstu!
Cik labi ir, ka pareģotais nepiepildās, un cik žēl, ka reizēm tas tomēr piepildās – tā varētu teikt par pērn izteiktajām 2019. gada prognozēm.
Nepiepildījās tā, kuru patiešām vēlējos redzēt notiekam, – diriģents Andris Nelsons tika pie trešās “Grammy” balvas. Faktiski kļūdījos pat ar uzviju, jo balvas bija uzreiz divas – albums “Shostakovich: Symphonies Nos. 4&11” bija nominēts kategorijās “Vislabāk producētais klasiskās mūzikas albums” un “Labākais orķestra sniegums”, un uzvarēja abās.
Tiesas sēdē septembra nogalē gan uzņēmums “Biļešu paradīze” vērsās ar mierizlīguma piedāvājumu, taču Latvijas Nacionālais kultūras centrs uzsvēra, ka tam pats galvenais – lai pircēji saņem atpakaļ 76 512 eiro, kas gūti no biļešu tirdzniecības. Tas pagaidām nav noticis.
Tieši tas pats ar Latvijas simtgades pasākumu budžetu: kaut gan apkopojumu par finansējuma sadalījumu bija paredzēts publiskot jau gada vidū, patlaban tiek atgādināts, ka simtgades svinības turpinās vēl arī nākamajā gadā. Tādējādi – nē, nezinām neko vairāk, kā zinājām pērn.
Laiks nākamā gada prognozēm.
Vai uzzināsim Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības vietu?
Šķiet, šajā jautājumā noteicošais faktors būs ekonomiskā attīstība. Ja pasaules ekonomika bremzēsies vai pat būs jaunas krīzes risks, ir pilnīgi skaidrs, ka tiks apturēti visi valsts budžetu noslogojošie projekti, un piesardzīgi būs arī potenciālie privātās publiskās partnerības dalībnieki.
No otras puses, process ir sācies un nav īsti vairs apturams – Kultūras ministrijai uzdots izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus koncertzāles un konferenču centra projektam un līdz 2020. gada 10. martam iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos lēmumus projekta tālākās attīstības nodrošināšanai. Tādējādi, jā, laikam jau uzzināsim gan.
Vai tiks noslēgta vienošanās par Latvijas dalību Frankfurtes grāmatu tirgū?
Ļoti ceru, ka tā notiks. Pirmkārt, tas ļautu turpināt labi aizsākto grāmatniecības uzrāvienu, otrkārt, Frankfurtes grāmatu tirgus ir nesalīdzināmi daudzpusīgāks pasākums par Londonas grāmatu tirgu un varētu dot papildu grūdienu arī kultūrtūrisma attīstībai Latvijā.
Tā kā sarunas ar Frankfurti atbalsta arī galvenie investīciju veicinātāji, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, saku: jā, vienošanās tiks noslēgta.
Vai kāda Latvijas filma tiks līdz “Oskara” balvas īsajam sarakstam?
Ja Viestura Kairiša “Melānijas hronika” netika īsajā sarakstā, vai viņa “Piļsātai pi upis” varētu būt labāki rezultāti (ja šī filma tiks izvirzīta no Latvijas)? Mākslinieciski “Melānijas hronika” bija viendabīgāka, tajā galveno lomu atveidoja starptautiski pietiekami pazīstama aktrise.
Tomēr ir kaut kas precīzi grūti formulējams, kas ļoti uzrunā filmas “Piļsāta pi upis” šķietami naivi maskarādiskajā stilā, gar acīm kaleidoskopiski nozibinot visnotaļ sarežģītos 1935.–1941. gada notikumus.