“LA” žurnālisti prognozē: 2020.gads politikā – pašvaldību reforma uz priekšu ies, bet ļoti smagi 2
Politikā: Atlaist!?
Pagājušo gadu sagaidījām ar neziņu – pēc 13. Saeimas vēlēšanām vairākos mēģinājumos nebija izdevies izveidot valdību, korupcijas skandāli bija pamatīgi sapurinājuši “Saskaņas” “impēriju” Rīgā, klāt vēl neskaidrība par priekšā stāvošajām prezidenta vēlēšanām.
Uzreiz jāsaka, ka neziņa pavada arī 2020. gada sākumu.
Tomēr, atskatoties uz savām pirms gada veiktajām politiskajām prognozēm, jāsecina, ka tās bijušas diezgan precīzas – valdību izdevās izveidot ar trešo piegājienu un par premjeru tiešām kļuva “Jaunās Vienotības” pārstāvis, Raimonds Vējonis nepalika prezidenta amatā un Rīgas domes atlaišanas process – lai gan visu gadu viļāts un staipīts – pagaidām vēl nav noslēdzies un šobrīd tiek vilkts caur parlamenta juridiskajiem gaiteņiem.
Bet kā ar šo gadu?
Vai Rīgā mainīsies vara?
To, ka Rīgā būs ārkārtas vēlēšanas, šķiet, neviens vairs neapšauba. Cīņa pašlaik ir par niansēm – vēlēšanu laiku, jaunievēlētās domes pilnvaru termiņu un tamlīdzīgi. Acīmredzot Rīgas domes vēlēšanas nenotiks ne 29. februārī, kā sākotnēji tika minēts, ne martā, bet vēl vēlāk.
Lai nu kā, līdzšinējai “Saskaņas”/”Gods kalpot Rīgai” koalīcijai, kas galvaspilsētā saimniekojusi desmit gadus, ir maz izredžu saglabāt varu.
Monolītais bloks ir sācis drupt kā Rīgas tiltu balsti, un remontēt to arī neviens īsti nevēlas – tā vietā partiju līderi TV ziņās apmainās ar asprātīgām un indīgām replikām.
Tiesa, saglabājot pieklājības robežu, jo ko gan tur nākotnē var zināt. Mazliet ironiski skan “Saskaņas” solījumi veidot sarakstu sadarbībā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pēc tam, kad N. Ušakovs daļai no tiem veltījis apzīmējumus “pajoliņi” un “idioti”. Protams, ir arī tādas organizācijas kā “9may.lv” un Maskačkas “sportisti”…
Visticamāk, nākamās domes sastāvs būs diezgan sadrumstalots, tomēr koalīcija, kas taps, būs politiski un idejiski pilnīgi atšķirīga no pašreizējās.
Vai tiks savākti paraksti referendumam par Saeimas atlaišanu?
Centrālā vēlēšanu komisija pagājušā gada 14. novembrī reģistrēja biedrības “Varu Latvijas tautai” un Centra partijas iniciatīvu – parakstu vākšanu par 13. Saeimas atlaišanu. Saskaņā ar Satversmi, lai notiktu referendums, gada laikā nepieciešams savākt vismaz desmito daļu (154 865) vēlētāju parakstu.
Līdz 2019. gada nogalei bija parakstījušies nepilni 44 tūkstoši, kas ir ap 28% no nepieciešamajiem parakstiem.
Laika vēl daudz, tomēr var just, ka vilkme mazinās.
Politologs Jānis Iksens intervijā “Latvijas Avīzei” gan nesen izteicās, ka varētu derēt – parakstus izdosies savākt. Iemesls ir tas, ka valdības partijas agri vai vēlu sastrādās kādu nejaucību, kas nokaitinās cilvēkus un viņi atkal meklēs iespēju politiķus sodīt. Tomēr to labi saprot arī partijas. Mana prognoze – 154 865 parakstus līdz novembrim neizdosies savākt.
Vai izdosies realizēt administratīvi teritoriālo reformu?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce kādā reizē tēlaini sacīja, ka viņa iecerētā administratīvi teritoriālā reforma, iespējams, esot kā “tanks tuksnesī, kuru, pārtraucot stumt, tas grims dziļāk smiltīs”.
Par to, ka Pūce turpinās stumt arī nākamgad, šaubu nav.
Arī valdības partneru atbalsts viņam būs un, cik tas atkarīgs no Saeimas lēmumiem, grimšana netiks pieļauta. Cita lieta, ka arī opozīcijas rīcībā ir daži instrumenti, lai sarīkotu mazākas vai lielākas smilšu vētras un aizputinātu reformas virzītājiem acis.
Piemēram, vismaz 34 deputātu paraksti ar lūgumu Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu, vēršanās Satversmes tiesā, galu galā arī neapmierināto novadu mobilizācijas resurss vēl nav izsmelts.
Prognoze – uz priekšu ies, bet ļoti smagi.
