“LA” žurnālisti prognozē: 2020.gads veselības aprūpē – daudz kas būs atkarīgs no Viņķeles 0
Veselības aprūpē: Daudz kas būs atkarīgs no Viņķeles
Rakstot aizvadītā gada veselības aprūpes prognozi, pieļāvu iespēju, ka Krišjāņa Kariņa (“Vienotība”) valdībā Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) varētu kļūt par veselības ministri, ja vien viņas pārstāvētā partija nenobīsies no sabiedrības rekcijas, jo Viņķele vēlēšanās saņēma daudz svītrojumu un netika ievēlēta. Partijas vadība, redzot, cik neatlaidīgi Viņķele vēlas iekļūt ministres krēslā, nelika šķēršļus un viņai to uzticēja.
Kā biju paredzējusi, nebija ilgi jāgaida, kad veselības ministre paziņoja, ka uz koalīciju virzīs priekšlikumu par divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu atcelšanu – pilnā valsts apmaksāto pakalpojumu groza sociālā nodokļa maksātājiem un valsts apdrošinātajām personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības groza visiem pārējiem.
Viņai gan netrūkst oponentu Saeimā, kas uzskata, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana bija jāievieš, sākot no 2019. gada otrā pusgada vai, vēlākais, no 2020. gada, liekot vienu procentpunktu sociālās iemaksas veselības aprūpei maksāt arī mikrouzņēmumos strādājošajiem un citiem, kuri nav pakļauti vispārējam nodokļu maksāšanas režīmam. Diemžēl ir nolemts, ka izmaiņas veselības aprūpes sistēmā plānots veikt tikai kopā ar izmaiņām nodokļu politikā, kuras plānotas 2021. gadā.
Vai Ilze Viņķele saglabās veselības ministres portfeli arī 2020. gadā?
Tas būs atkarīgs tikai un vienīgi no viņas spējas komunicēt ar veselības aprūpes nozares organizācijām, kā arī Ministru prezidentu. K. Kariņš ir izdevis rezolūciju Viņķelei sniegt atbildes uz vairākiem būtiskiem ar veselības aprūpes reformu saistītiem jautājumiem, bet atbildes vēl nav saņēmis. Komunikācija abu starpā nav no tām sirsnīgākajām, tāpēc var pienākt brīdis, kad Kariņš lūdz “Attīstībai/Par” nomainīt veselības ministri ar citu personu.
Ticams scenārijs ir arī tas, ka partija, redzot, ka tās popularitāte tautas acīs mazinās un mediķu organizācijas pieprasa veselības ministres demisiju, pati piedāvā citu kandidatūru.
Vai Veselības ministrijai izdosies vienoties ar zāļu lieltirgotavām par piecenojuma samazinājumu medikamentiem?
Visticamāk, ka izdosies vienoties par nelielu piecenojumu samazinājumu vai vismaz par zāļu cenu nepaaugstināšanu turpmāk, bet šis lēmums nāks ļoti grūti. Lieltirgotavas joprojām uzskata, ka zāļu cenas kritīsies tad, ja politiķi samazinās medikamentiem pievienotās vērtības nodokli (PVN). Patlaban PVN zālēm ir lielākais Baltijas valstīs – 12 procenti. Bet arī lieltirgotavu piecenojumi medikamentiem, kā to konstatējusi Konkurences padome, Latvijā ir augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā.
Otrs lieltirgotavu priekšlikums ir piešķirt vairāk budžeta līdzekļu valsts kompensējamiem medikamentiem. Ministrija janvārī gaida Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē pārstāvēto farmācijas nozares spēlētāju viedokli par VM piedāvātajiem priekšlikumiem, ko ministrija pagaidām neatklāj plašākai publikai.
Jāņem vērā, ka akciju sabiedrības “Re Pharm” direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits ir ilggadējs “Vienotības” sponsors un tas var būt kā attaisnojums Viņķeles partijai, kāpēc sarunas par zāļu cenu samazinājumu notiek tik smagnēji. Te gan jāpiebilst, ka arī veselības ministres partijas biedram Edgaram Jaunupam ir savi visai noderīgi sakari zāļu lieltirgotavās.
Vai mediķi saņems 20% pielikumu pie darba samaksas, kā noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā?
Visticamāk, ka šis pielikums būs, jo politiķi nevēlēsies, lai mediķu tūkstoši atkal pulcējas protesta akcijā pie Saeimas. Jau iepriekš veselības ministre ir sacījusi, ka naudas rezerves varot atrast, paaugstinot atsevišķus nodokļus, kas skar turīgos cilvēkus. Bet, ņemot vērā to, ka 2020. gadā valdība un Saeima mediķu darba samaksas pieaugumam piešķīra tikai pusi no nepieciešamā finansējuma, izņemot rezidentus, kuru alga palielināsies par solītajiem 20%, likumu tik un tā nevarēs izpildīt. Tajā ir noteikts vienmērīgs 20% darba samaksas pieaugums katru gadu.
