2020. gads – koronavīrusa ēnā. Kādi bija svarīgākie ārzemju notikumi? 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gada nogalē virknē pasaules valstu sāktā vakcinēšana pret Covid-19 vieš cerības uz koronavīrusa pandēmijas kontroli un apturēšanu, taču eksperti brīdina, ka vakcīna vēl nav pieejama vairākumam iedzīvotāju un viltīgajam koronavīrusam iespējamas daudzas mutācijas.
Eiropas Savienības dalībvalstis smagās sarunās, kas ilga četras dienas un trīs naktis, spēja vienoties par ES ilgtermiņa budžetu un ekonomikas atveseļošanas paketi. Aprīlī Eiropa bija kļuvusi par koronavīrusa pandēmijas epicentru, bet šonedēļ, apliecinot ES dalībvalstu vienotību, tās solidāri sāka vakcinēšanas kampaņu.
ES konflikts ar Ungāriju un Poliju par tiesu varas neatkarību un mediju brīvību nav atrisināts, bet tikai pieklusināts, lai ES varētu pieņemt lēmumu par ilgtermiņa budžetu un ekonomikas atveseļošanas paketi, kas ir ļoti svarīgi dalībvalstīm, tajā skaitā Ungārijai un Polijai.
Kremlis šogad kārtējo reizi izcēlās ar sava politiskā pretinieka – šoreiz opozicionāra Alekseja Navaļnija – indēšanas mēģinājumu, kurš tomēr izdzīvoja un atveseļojās Vācijas slimnīcā. Konstitucionālais referendums Krievijā pavēris ceļu 68 gadus vecajam prezidentam Vladimiram Putinam kandidēt vēl uz diviem sešu gadu termiņiem valsts galvas amatā, taču Rietumu noteiktās sankcijas padziļina valsts ekonomiskās problēmas un saasina cīņu par varu.
Šogad baltkrievu tauta ar mierīgām masu manifestācijām apliecināja nevēlēšanos samierināties ar autoritārā vadoņa Aleksandra Lukašenko palikšanu pie varas pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas. Politiskās pretstāves iznākums Baltkrievijā ir ļoti svarīgs kā Eiropai, tā pasaulei. Par savas valsts nākotni brīvās vēlēšanās jālemj baltkrievu tautai, nevis Minskas režīma sabiedrotajiem Kremlī.
Demokrātu kandidāta Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās dod cerības uz transatlantisko saišu atjaunošanu, kas tika iedragātas Donalda Trampa prezidentūras laikā. Eiropas valstu amatpersonu diskusijās tiek pausta vēlme veidot patstāvīgāku aizsardzības politiku, vienlaikus stiprinot NATO kā Rietumu aizsardzības stūrakmeni. NATO paplašināto kaujas grupu klātesamība Polijā un Baltijas valstīs apliecina NATO sabiedroto solidaritāti pret Krievijas potenciālo apdraudējumu.
Pasaulē saglabājas vēl daudz karsto punktu. Lai gan Izraēla noslēgusi vairākus miera līgumus ar Persijas līča arābu valstīm, tās konflikts ar palestīniešiem nav atrisināts un var izraisīt jaunus saasinājumus. Ārzemju spēki turpina uzpūst kara liesmas Lībijā un Sīrijā, kur daudzcietušajiem kurdiem tā arī nav izdevies iegūt savu valstiskumu.
