Sēklaudzēšanas sējumu platības un populārākās laukaugu šķirnes 2019.gadā 0
Inese Nicmane, VAAD Sēklu kontroles departamenta sēklu sertifikācijas un šķirņu aizsardzības daļas vecākā inspektore
Sēklaudzētāji katru gadu līdz 1. jūnijam var pieteikt savus sēklu laukus Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) lauku apskatēm. Lauku apskatē dienesta inspektori novērtē sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli un to atbilstību sēklaudzēšanas normatīvo aktu prasībām, kā arī tiek noteikta sugas un šķirnes tīrība.
Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā – tādā augu fenoloģiskās attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās pazīmes un ir iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus.
Jāsaglabā visas sēklu saiņojuma etiķetes
Pirms lauku apskates dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēsturē. Tāpēc ļoti svarīgi ir saglabāt visas sēklu saiņojuma etiķetes, jo sēklu saiņojuma oficiālās etiķetes ir pats galvenais sēklu kvalitāti apliecinošais dokuments. Tas attiecas gan uz Latvijā, gan citās ES valstīs sertificētām sēklām.
Īpaši par saiņojuma etiķešu saglabāšanu jādomā rudenī, kad tiek sēti ziemāji, jo nākamā gada pavasarī, piesakot tos lauku apskatēm, būs nepieciešams uzrādīt visas sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes.
Ja etiķetes ir pazaudētas, nebūs iespējams pierādīt sēklas materiāla kvalitāti un izcelsmi, tādējādi var saņemt atteikumu lauku apskatēm.
Saiņojuma etiķetes krāsa un uz tās attēlotā informācija (sēklu partijas nr., suga, šķirne, kategorija, sertificētājinstitūcija, izcelsmes valsts, saiņošanas mēnesis un gads, informācija par sēklas materiāla apstrādi ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām) ir vienota visās ES valstīs. Papildus, iegādājoties labību sēklas materiālu, kas nav sagatavots Latvijā, nepieciešams pieprasīt attiecīgās valsts izdotu dokumentu, kas apliecina, ka šajā labību sēklu partijā nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi (lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā vai trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā).
Jābūt oficiālajam šķirnes aprakstam
Iegūstot savā īpašumā šķirni, kas Latvijā vēl nav audzēta, svarīgi pārliecināties, vai sēklu ievedējs jaunajām šķirnēm dienestā ir iesniedzis oficiālo šķirnes aprakstu. Sēklas drīkst sertificēt, ja šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā vai tā ir iekļauta kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem un VAAD ir iesniegts oficiālais šķirnes apraksts. Tādējādi tām šķirnēm no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem, kas Latvijā līdz šim sēklaudzēšanā nav audzētas vai tās tiks tirgotas Latvijā pavairošanai, sēklu ievedējam līdz 1. martam VAAD Sēklu kontroles departamentam jāiesniedz oficiālais šķirnes apraksts (ja VAAD apstiprina, ka šādas šķirnes apraksta vēl nav).
Arī šajā gadījumā, ja oficiālais šķirnes apraksts nav iesniegts, dienests var atteikt lauku apskati un sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates, jo gluži vienkārši bez oficiālā šķirnes apraksta nav iespējams izvērtēt šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Katru gadu tiek iesniegti 30–40 jauni apraksti šķirnēm, kas līdz šim Latvijā nav pavairotas.
Sēklaudzēšanas lauku platības turpina palielināties
Šogad lauku apskatēm tika pieteikts nedaudz vairāk kā 18 800 ha, kas ir par 1000 ha vairāk nekā pagājušajā sezonā, tādējādi jau piekto gadu sēklaudzēšanas lauku platības turpina pieaugt. Sēklaudzētāju skaits, kas pēdējos trīs gados stabili turējās ap 190, pagājušajā gadā pat 192, šogad nedaudz samazinājies, jo lauku apskatēm savus sēklu laukus pieteikuši 182 sēklaudzētāji.
VAAD inspektoriem šogad kopumā jāapskata 1884 sēklu lauki. Mazākā pieteiktā lauka platība ir trim lauciņiem ar 0,0008 ha, kur jāizvērtē kartupeļu šķirņu ‘Madara’, ‘Lenora’, ‘Jogla’ sīkbumbuļi (PBTC), bet lielākais lauks – 111,13 ha platībā – atrodas Saldus pusē, un tajā tiek audzēti ziemas kvieši ‘Edvins’. Jūnijā dienesta inspektori jau bija paspējuši apskatīt un izvērtēt 670 sēklu laukus.
Kopumā lauku apskatēm pieteiktas 30 sugas, un inspektoriem pieteiktajos sēklaudzēšanas laukos šogad jāizvērtē 220 dažādu šķirņu identitāte.
Vislielākā pieteiktā sēklaudzēšanas platība ir ziemas kviešiem – 25% no visiem lauku apskatei pieteiktajiem sējumiem. Vasaras kviešu un vasaras miežu sēklu lauku platība ir uz pusi mazāka – katra apmēram 12%, tālāk seko auzu sējumi, kas aizņem nepilnus 10% no visiem pieteiktajiem sēklu laukiem, sarkanais āboliņš un viengadīgā (daudzziedu) airene – katrs apmēram 5%.
Šogad pašās maija beigās stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos nr. 152 Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi, un lopbarības augu sugu saraksts tika papildināts ar divām jaunām sugām – inkarnāta āboliņu (Trifolium incarnatum L.) un ungāru vīķi (Vicia pannonica Crantz).
Šā gada jaunums – ungāru vīķu šķirnes ‘Beta’ sēklu lauks – arī ir pieteikts lauku apskatei.
Šajā gadā būtiski palielinājušies smilts vīķu sēklaudzēšanas sējumi – šogad lauku apskatei pieteikti 343,83 ha, pērn tikai 7,07 ha.
Tāpat platības palielinājušās baltajam āboliņam – no 61,98 ha pērn līdz 375,83 ha šajā gadā, pļavas skarenei – no 11,97 ha līdz 62,93 ha, facēlijai – no 122,25 ha līdz 278 ha.
Toties griķu un lauka pupu sējumi pieteikti par aptuveni 40% mazāk nekā pagājušajā gadā.
Īpašs prieks par jaunajām Latvijā selekcionētajām šķirnēm, kas nonāk sēklaudzēšanā. Š
ogad pirmo reizi lauku apskatēm pieteikts izlases sēklas sēklaudzēšanas lauks APP Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) selekcionētajai ziemas kviešu šķirnei ‘Brencis’ 4 ha platībā.
Jau otro gadu lauku apskatēm pieteikta APP AREI selekcionētā auzu šķirne ‘Lizete’, vasaras miežu šķirne ‘Didzis’, sējas zirņu šķirne ‘Rebekka PR’, kartupeļu šķirnes ‘Jogla’ un ‘Rigonda’.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops augusta numurā
