2018. gada skaistākie, intriģējošākie, skandalozākie nospiedumi kultūrā 0
Gada cilvēks
Spilgtais mūzikas vizionārs Sigvards Kļava
Jau ceturtdaļgadsimtu Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava ir virzītājspēks, kura vadībā Radio koris sasniedzis profesionālās kora mākslas virsotnes un pat kļuvis par vienu no pasaules kormūzikas žanra attīstības virziena noteicējiem.
Šobrīd viena no Latvijas kultūras harismātiskajām personībām ir spēka gados, ar pieredzes briedumu un jaunības degsmi Latvijas kormūzikā. Viens no lielajiem, stiprajiem balstiem.
Ikviens dziedātājs sacīs – ir bauda strādāt Sigvarda Kļavas vadībā, viņš ir prasīgs, bet arī mūziku un dziedātājus ļoti mīlošs.
Aizvadītās vasaras Dziesmu svētku Noslēguma koncertā tieši Sigvardam Kļavam tika uzticēts diriģēt simbolu – Jāzepa Vītola “Gaismas pili”.
Viņa vadībā Latvijas Radio koris valsts simtgades gadā ir bijis izcilākais mūsu kultūras sasniegumu vēstnesis pasaulē. Šopavasar ar plašu programmu, arī Pētera Vaska skaņdarbu “Plainscapes”, koris piedalījās festivālā “Montekarlo Mākslu pavasaris”, jūnijā Drēzdenes “Frauenkirche” un vēlāk arī Bādkisingenā (Vācija) uzstājās kopā ar “Sinfonietta Rīga” ar pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta izcilākajiem sakrālās mūzikas skaņdarbiem, kā arī piedalījās Francijas Radio festivālā.
Novembra beigās atgriezās no apjomīgas tūres, kuras laikā sava galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja vadībā viesojās Austrālijā, ASV un Kanādā, repertuārā sevišķi izceļot mūsdienu latviešu komponistu īpaši rakstītus meistardarbus.
Sagaidot Latvijas simtgadi, Sigvards Kļava īstenojis arī vērienīgu muzikālu projektu “Latvijas gredzens” – divu gadu laikā četros konceptuāli atšķirīgos ciklos pievērsies Latgalei, Kurzemei, Vidzemei un Zemgalei, visu četru novadu raksturīgajām īpatnībām un bagātībām vietējo ļaužu tradīciju skanējumā. “”Latvijas gredzens” bija liela manas dzīves sastāvdaļa, man pašam ir sajūta, ka tas ir būtisks un paliekošs veikums,” diriģents sacīja intervijā “LA”.
Gada notikums mūzikā
Spilgta latviskuma parāde “Zvaigžņu ceļā”
Tik lieliski, kā šovasar aizvadīto XXVI Vispārējo Latviešu dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” Mežaparka estrādē, kopkoris vēl nebija skanējis nekad. Nekad vēl tribīnēs nebija sēdējuši 30 tūkstoši cilvēku – beidzot tika uzbūvēta sen izstrādātā, par “atvērto gliemežnīcu” dēvētā estrādes rekonstrukcijas projekta pirmā daļa jeb skatītāju tribīne.
Aizvadīto svētku dalībnieki varēs atcerēties un mazbērniem stāstīt, ka bijuši to laimīgo vidū, kuri vēl paguvuši izbaudīt nu mūžībā aizgājušās par Latgales dvēseli dēvētās Goda virsdiriģentes Tērezijas Brokas apbrīnojamo muzikalitāti un izjustās emocijas.
Varēs atcerēties, ka piedzīvojuši diriģenta Māra Sirmā talantu uzrunāt dziedātājus, mudinot ieraudzīt sevi šajā laikā, kad reizēm kļūst kauns, klausoties valstsvīru sacītajā, un tāpēc “Lauztās priedes” nodziedāt tā, lai “zāle neaug”. Un tas notika pat divas reizes.
Lai arī ne bez šķēršļiem koncerta mākslinieciskajam vadītājam Mārtiņam Klišānam izdevās “Zvaigžņu ceļā” kopumā nenomaldīties un nokļūt pie mērķa – lieliska mākslinieciska snieguma izraisītas katarses dziedātājos un publikā.
Noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” piedalījās:
16 500 koru dziedātāji, 1200 dejotāji un 1500 pūtēju orķestru mūziķi: 274 jauktie kori (11 800 dalībnieki); 89 sieviešu kori (2700 dalībnieces), 27 vīru kori (800 dalībnieki), 39 senioru kori (1200 dalībnieki), 94 deju kolektīvi (1500 dalībnieki), Jāzepa Mediņa 1. mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris; instrumentālā grupa Raimonda Macata vadībā, grupa “Iļģi”, koklētāju ansamblis “Cantata”, Zvanu ansamblis Kristapa Karpa vadībā.
Gada izrāde
Elmāra Seņkova meistardarbs – “Pūt, vējiņi”
Nacionālajā teātrī 13. septembrī pirmizrādi piedzīvojušajā iestudējumā “Pūt, vējiņi” ir vērojama lieliska Mātes (Lāsma Kugrēna) un Ulda (Jēkabs Reinis) saspēle. Jaunās krāsās uzmirdz Zane Agneses Cīrules sniegumā, Anda Madaras Botmanes tēlojumā, Orta Lolitas Caukas sniegumā un Didzis Raimonda Celma tēlojumā.
Var prognozēt, ka šī izrāde būs nākamās “Spēlmaņu nakts” nominantu vidū un pretendēs uz Gada izrādes titulu.
Tās trumpis ir arī tautā iemīļotā komponista Imanta Kalniņa mūzika kinofilmai “Pūt, vējiņi!”, kā arī lieliska Monikas Pormales veidota scenogrāfija ar koristu tribīnēm līdzīgu veidojumu pa visu skatuvi, kur dzīvo audeklu veido labāko amatieru ansambļu dejotāji, atklājot te tautu, te jūras viļņus un zeltu. Viņi pašķiras, paverot brīvu vietu darbībai galvenajiem varoņiem, viņu vidū paslēpjas Barba, vēloties kļūt neieraugāma.
Šo ainu var uztvert arī kā metaforisku atsauci uz Dziesmu svētkiem – pasaule apbrīno, ka tūkstoši dzied vienu dziesmu, bet katrs viens šajā korī kļūst nepamanāms, neieraugāms, ja vien televīzijas kamera nepievelk tuvplānā…
Kopumā režisoram Elmāram Seņkovam izdevies meistarstiķis – maksimāla cieņa pret Raini, kanoniski un reizē aizraujoši atklāts lugas saturs, tradicionāli veidotas varoņu attiecības, to visu ietērpjot elegantā, laikmetīgā formā.
Trīs pieprasītākās izrādes Nacionālā teātra Lielajā zālē
“Pūt, vējiņi” (režisors Elmārs Seņķovs);
“Arī vaļiem ir bail” (režisors Elmārs Seņkovs);
“Man 30 gadu” (režisore Ināra Slucka).
Gada notikums šovbiznesā
“Prāta vētras” skārda bungas pārsit rekordus
Apmeklējuma rekords un nebijuša līmeņa šovs – divi nepārspējami trumpji, kāpēc par gada notikumu šovbiznesā neapšaubāmi kļūst grupas “Prāta vētra” vasarā notikusī “Skārda bungu tūre”, kas bija veltīta tās jaunākā albuma “Par to zēnu, kas sit skārda bungas” iznākšanai.
Turnejas ietvaros “Prāta vētra” viesojās Jelgavā, Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī un Rīgā, kopā pulcējot vairāk nekā 125 000 skatītāju, ko līdz šim Latvijā nav spējusi nedz pati “Prāta vētra”, nedz kāda cita grupa vai pat festivāls.
“Skatuve atkal bija lielāka, elektrību un apsargus vajadzēja vairāk, žogus garākus – šajā tūrē “Prāta vētras” koncertus apmeklēja aptuveni par 30 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā iepriekšējā,” pēc tūres intervijā “LA” sacīja grupas menedžere Aija Auškāpa.
Puse visu apmeklētāju, 60 000, grupas neizsīkstošās enerģijas un dzīvesprieka esenci gandrīz trīs stundas tvēra tūres noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē, un tas apmeklētāju skaita ziņā tikai nedaudz atpalika no simtgades Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta (67 253).
“”Dziesmu svētku “pēcballīte” ar sadziedāšanos” – šādi intervijā “LA” draudzīgi paironizēja grupas bundzinieks Kaspars Roga. “Ne tikai kvantitatīvs, bet arī kvalitatīvs kāpums,” sarunā ar “LA” secināja A. Auškāpa. “Grandiozais šovs noritēja līdz šim iespaidīgākajā scenogrāfijā, kāda jelkad tapusi kādai pašmāju grupai, un pārspēja labu daļu no ārvalstu viesu šeit pat piedāvātā.”
Gada notikums mākslā
Eiropa atklāj Latvijas mākslu
“Kā pasaule varēja par viņiem nezināt?” – tāda bija visvairāk izplatītā apmeklētāju reakcija uz Baltijas valstu simtgades mākslas izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”, kas bija apskatāma Orsē muzejā Parīzē no 10. aprīļa līdz 15. jūlijam.
Izstādes tapšana Orsē muzeja kuratora Rodolfa Rapeti vadībā prasīja vairāk nekā divus gadus. Tajā varēja aplūkot 167 darbus no LNMM, Igaunijas Mākslas muzeja, Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja un Mikaloja Konstantīna Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja kolekcijām, turklāt svarīgākā loma izstādes tapšanas koordinācijā bija tieši Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.
Izstāde sniedza ieskatu ļoti savdabīgajā un daudzveidīgajā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas simbolisma mākslā – periodā no 19. un 20. gadsimta mijas līdz Baltijas valstu neatkarības iegūšanai 1918. gadā. Turklāt to pavadīja daudzveidīga kultūras programma, ļaujot iepazīt arī Latvijas vēsturi, mūziku, literatūru, tautas tradīcijas.
Dienā izstādi apmeklēja caurmērā 3000 mākslas mīļotāju, kopā – vairāk nekā 236 000 interesentu no visas pasaules. No Latvijas izstādē bija 60 darbi, turklāt arī par izstādes vizuālo zīmi bija izvēlēta Latvijas mākslinieka Johana Valtera (1869–1932) glezna “Zemnieku meitene”.
Vēl līdz 2019. gada 3. februārim izstāde apskatāma Igaunijas Mākslas muzejā “Kumu”, vēlāk tā ceļos uz Viļņu un Rīgu.
Gada notikums kino
Uzplaukst Latvijas kino industrija
Starp programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” tapušajām filmām, kuras šogad nonāca uz ekrāniem, katrs izceltu kādu citu (kaut gan visvairāk skatītāju objektīvi ir komēdijai “Homo Novus”), taču skaidrs viens: valsts atbalsts ļāvis Latvijas kinoindustrijai uzplaukt atjaunotās neatkarības laikā vēl nepiedzīvotā krāšņumā.
Pēc Nacionālā Kino centra sniegtās informācijas, šī gada pirmajos desmit mēnešos piecas no desmit visvairāk skatītajām bija latviešu filmas, kas ir līdz šim nebijis gadījums
Turklāt trīs no tām tapušas tieši programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”. 14 filmas, kuras līdz šim pirmizrādītas programmā, kopā noskatījušies jau vairāk nekā 300 000 kinoskatītāju vairāk nekā 200 vietās Latvijā, un tas nav galīgais rezultāts, jo vairākas filmas vēl joprojām ir kinoteātru repertuārā.
Turklāt uz Latvijas simtgades filmu programmas viļņa tapuši arī neatkarīgi darbi ar daļēju vai pat pilnīgi bez valsts finansējuma, kas tāpat veiksmīgi papildina šī gada kino ainu: Oskara Rupenheita filmai “Kriminālās ekselences fonds” kinoteātrī “Kino Citadele” vien līdz 1. novembrim bija jau 35 243, bet Andreja Ēķa producētajai filmai “Svingeri” – 29 754 skatītāji.
Skatītākās Latvijas simtgades filmas
Filmas nosaukums Skatītāju skaits (provizoriski dati)
“Homo Novus” 87 000 (vēl joprojām kinoteātros)
“Bille” ~60 000 (un 125 000 LTV pirmizrādē)
“Paradīze ‘89” 53 329 (neskaitot TV skatītājus)
Gada notikums literatūrā
Introvertie latviešu autori Londonas grāmatu tirgū
Protams, Latvija piedalās Londonas grāmatu tirgū katru gadu – šis ir viens no “obligātajiem” notikumiem līdzās Frankfurtei un Boloņai.
Tomēr šogad pirmo reizi trīs Baltijas valstis kopā bija izvēlētas par viesu valstīm un plaši pārstāvētas grāmatu tirgus programmā – gan apmeklētājiem, gan profesionāļiem domātajā sadaļā. Novērtēt Londonas grāmatu tirgus ietekmi uz Latvijas grāmatniecību nav vienkārši.
Raugoties “tīrajos” skaitļos, tulkojumiem iedalīto līdzekļu un latviešu literatūras tulkojumu skaits pagaidām izskatās iespaidīgāk 2017. (26 grāmatas), nevis 2018. gadā (25 grāmatas), taču jāņem vērā, ka īstie gada cipari būs redzami tikai uz pavasara pusi, kad būs aptaujāti Latvijas izdevēji un arīdzan literārie aģenti.
Taču ir pilnīgi skaidri zināms, ka Londonas grāmatu tirgū Latvija saņēma trīs no piecām ikgadējām Izcilības balvām: par Eiropas Gada bibliotēku atzīta Latvijas Nacionālā bibliotēka, par labāko izdevēju pieaugušo literatūras jomā atzīta “Dienas Grāmata”, bet mācību grāmatu jomā balvu saņēma izdevniecība “Zvaigzne ABC”. Savukārt nupat, decembra vidū, pienāca ziņa, ka prestižais žurnāls “World Literature Today” starp gada labākajiem tulkojumiem nosaucis arī Ingas Gailes grāmatu “30 Questions People Don’t Ask: Selected Poems” (tulkojusi Ieva Lešinska, “Pleiades Press”) un Noras Ikstenas romānu “Soviet Milk” (tulkojusi Margita Gailītis, “Peirene Press”).
Kultūrpolitikas sasniegumu “TOP 3”
Beidzot līdz kaut cik pārskatāmam rezultātam izcīnīts kultūras kopienas sen pieprasītais lēmums atgriezties pie Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas no iezīmētiem nodokļiem. Nolemts, ka tas notiks no 2022. gada.
Izveidota, pārbaudīta un jau operatīvi pilnveidota radošo personu sociālā atbalsta programma, kas piespiedu dīkstāves situācijā sniedz iespēju saņemt atbalsta stipendiju, atbalstu slimības gadījumā, pensionētajiem māksliniekiem – arī palīdzību komunālo rēķinu nomaksā.
Palaista darbībā “Latvijas skolas soma” – Latvijas valsts simtgades programmas dārgākais projekts (13 miljoni eiro), kas 240 000 Latvijas skolas bērnu un jauniešu – no sākumskolām līdz pat profesionāli tehniskajām skolām – dod iespēju neatkarīgi no vecāku rocības izzināt Latvijas kultūras, dabas, uzņēmējdarbības vērtības.
Gada skandāls
Pēc atsevišķu izpildītājmākslinieku vājās uzstāšanās 19. novembrī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas izskanējušajā koncertā “Mīlestības vārdā. 18+” gada nogalē sabiedrību pāršalca sašutums par Latvijas valsts simtgades programmā iekļauto notikumu izmaksu pozīcijām un – it sevišķi – mākslinieku honorāru konfidencialitāti, ko Kultūras ministrija centās argumentēt ar komercnoslēpumu un personu datu aizsardzību.
Koncerts, kurā skanēja 18 dziesmas, kopā, ieskaitot nodokļus, izmaksāja 242 000 eiro, no kā 62 000 eiro bija mākslinieciskās izmaksas. Turklāt vairāk nekā 17 000 (10 000 pēc nodokļiem) tika maksāti mūziķim Jānim Šipkēvicam par vairākām funkcijām. Sociālajos tīklos izskanēja, ka šis ir spilgts piemērs alkatībai un valsts simtgades naudas izsaimniekošanai.
Skaļi izskanējušais sašutums par simtgades naudas caurspīdību rosināja kultūras ministri Daci Melbārdi atzīt savu personīgo atbildību šajā lietā, kā arī apsolīt, ka 2019. gada sākumā tiks publiskotas atskaites par simtgades notikumiem, kurās būs informācija arī par mākslinieciskajām izmaksām, tomēr konkrētu cilvēku uzvārdi netiks nosaukti.
Dažu dārgāko 2018. gada 18. novembra pasākumu sagatavošanas izmaksas (eiro, bez nodokļiem)
Gaismas festivāls “Staro Rīga” 400 000
Koncerts “Mīlestības vārdā. 18+” 226 585
Deju uzvedums “Abas malas” 222 283
Svinīgais pasākums pie Brīvības pieminekļa 190 771
Avots: KM
Gada izgāšanās
Muzejs un koncertzāle kā ezīši miglā
Potenciāli grūti risināmi sarežģījumi šogad vajāja abus fundamentāli nozīmīgos Rīgā īstenojamos kultūras infrastruktūras objektus – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, kuru bija paredzēts līdz 2021. gadam uzcelt ar privāto investoru un mecenātu – “AB LV Charitable Foundation” un Borisa un Ināras Teterevu fonda – līdzekļiem, un Nacionālo koncertzāli, kuru pēc sākotnējā valdības lēmuma bija plānots īstenot publiskā-privātā partnerībā degradētā Rīgas teritorijā, no valsts puses ieguldot ES finansējumu.
Pirmās ieceres izredzes iedragāja Latvijas trešās lielākās bankas – “AB LV Bank” krahs, pēc kura izrādījās, ka lēmums par līdzekļu nepieejamību bankā smagi skāris arī abu mecenātu izveidoto Latvijas Laikmetīgās māk-slas muzeja fondu. Ilgi klusējuši, mecenāti, kuri projektā jau ieguldījuši 3,5 miljonus eiro (no paredzētajiem 30 miljoniem), vasaras sākumā nāca ar paziņojumu, ka plāno tam atvēlēt vairāk nekā miljonu eiro, lai pabeigtu projekta izstrādi, kas uzticēta prominentajam arhitektu birojam “Adjaye Associates” (Lielbritānija) un tā sadarbības partnerim no Latvijas “AB3D”.
Pēc tehniskā projekta izstrādes sekošot saskaņošana un tad tikšot pieņemti turpmākie lēmumi. Pagalam miglainas liekas arī iespējas šim objektam piesaistīt Eiropas finansējumu, lai gan par šādu iespējamību pirmsvēlēšanu diskusijās norādījusi kultūras ministre Dace Melbārde.
Kārtējo kraso pavērsienu piedzīvoja arī daudzcietušais Rīgas koncertzāles projekts, par ko tagad, pēc auditorfirmas “SIA “PriceWaterhouseCoopers” atzinuma par publiskās-privātās partnerības riskiem, nolemts, ka to tomēr vajadzētu būvēt valstij kopā ar pašvaldību Rīgas vēsturiskajā centrā.
Problēma tikai tāda, ka, neraugoties uz to, ka praktiski visur Eiropā līdzīgi uzsākumi tiek īstenoti, aktīvi iesaistoties vietējai varai, vismaz “Saskaņas” vadītā Rīgas dome ne reizi paudusi, ka neredz iespējas uzņemties tik finansiāli ietilpīgu projektu.
Valdības kursa maiņa koncertzāles jautājumā, no vienas puses, tās izredzes padara vēl neskaidrākas, jo, grozies kā gribi, nāksies ieguldīt valsts naudu un ne mazu.
Turklāt vismaz šobrīd vēl nav skaidrs, kur būvēt – arhitektu biroja “Sīlis, Zābers un Kļava” projekta uz AB dambja reanimācija, kas pat sašaurinātā variantā prasītu 118 miljonus eiro, neliekas sevišķi reāla, tāpat skaidrs, ka būs gana šķēršļu, lai būvētu koncertzāli esošā Kongresu nama vietā.
Sagatavojušas: Vita Krauja, Linda Kusiņa-Šulce, Anita Bormane, Aija Kaukule
