“Svitku” ābeļdārzs. Audzēšanas un tirgošanas skarbā pieredze 0
Kalvis Eliass, zemnieku saimniecība “Svitkas”
Atskatoties uz norisēm “Svitku” dārzos, kas stādīti no 1999. līdz 2003. gadam, redzams, ka divas pēdējās sezonas bijušas diezgan atšķirīgas no visām iepriekšējām. Protams, ideālā gada nav bijis, vienmēr esam cīnījušies gan ar kraupi, gan insektiem, taču līdz 2017. gadam izteiktu atšķirību starp sezonām nav bijis.
Pagājušajā gadā novācām visu laiku mazāko ražu – tikai nepilnas 30 tonnas no mūsu gandrīz 9 hektāriem. Iemesls meklējams 2017. gada maija sākumā, kad trīs naktis pēc kārtas temperatūra noslīdēja līdz -7 grādiem. Koki saplauka ļoti skopi, acīmredzot bija apsaluši jau mosties sākušie pumpuri. Sevišķi bija cietuši šķirņu ‘Auksis’, ‘Antej’ un ‘Telissaare’ koki. Toties ‘Sinap Orlovskij’ ābelēm sals neko būtisku nebija nodarījis. Jāpiebilst gan, ka ‘Antej’ pēdējā laikā izrāda tendenci uz ražas periodiskumu un vājā raža 2017. gadā ir vairāk vai mazāk sakritība.
Gads sākās daudzsološi
Pagājušais gads sākās ļoti daudzsološi, dārzā priecājāmies par sevišķi bagātīgu ziedēšanu. Ražas normēšanā nedaudz ļāvām piedalīties smecerniekam un ar zināmu optimismu raudzījāmies uz rudens pusi. Tad daba teica savu vārdu. Kopš 14. maija nelija lietus. Nemaz. 24. jūnijā mazliet parasināja, un atkal nekā līdz pat jūlija otrajai pusei. Neko tamlīdzīgu līdz šim nebijām pieredzējuši. Raizējoties par sausuma ietekmi uz gaidāmo ražu, neveicām aizmetņu retināšanu un pirmo reizi nemitīgi laistījām dārza sausākās vietas vairāku nedēļu garumā. Neraugoties uz to, augļi brieda ļoti negribīgi un pārdošanai piemērotu lielumu sasniedza tikai augusta pirmajā pusē. Izņēmums – ‘Sinap Orlovskij’, kam sausums neko nebija kaitējis. Savukārt ‘Saltanat’ nopietni sāka nīkuļot, un tikai pavasarī varēsim vērtēt patiesos sausuma radītos zaudējumus.
Aizvadītā sezona bija ne tikai ļoti sausa, bet arī saulaina un karsta. Tādējādi cīņa ar kraupi problēmas nesagādāja, bet bagātīgi savairojušos insektus diemžēl pilnībā apkarot nespējām. Taču to radītie augļu bojājumi vērtējami ap 5% no kopējā apjoma, kas nav ļoti nozīmīgi. Toties augļu krāsojums šogad ir sevišķi bagātīgs. Lai gan mūsu dārzos koku vainagi nebūt nav ideāli izretināti, ‘Saltanat’ un ‘Antej’ nokrāsojās pilnībā, ‘Auksis’ – ap 75%, ‘Telissaare’ – gandrīz katram ābolam raksturīgais sarkanais vaidziņš. ‘Sinap Orlovskij’ āboliem pirmo reizi lielākā daļa augļa krāsojusies tumši sarkana, kas ļoti palīdz pārdošanai.
Samazinātais PVN pret tirgotāju uzcenojumu
Ražu sākām vākt 30. augustā un pabeidzām trijās nedēļās. Apkopojot skaitļus, izrādījās, ka vidēji esam novākuši 15,1 tonnu no hektāra. Vislabāk ražojuši ‘Auksis’ un ‘Antej’, visvājāk ‘Saltanat’ un ‘Telissaare’. Kopumā ap 20% ābolu tomēr nebija izauguši līdz pārdošanai nepieciešamajiem 65 milimetriem diametrā, un tos pārdevām pārstrādei. Kopumā sezonu par neveiksmīgu saukt nevar, tomēr tā vēl nav galā. Pašlaik rit pats atbildīgākais darbs, bez kura viss iepriekšējais zaudē jēgu, proti, realizācija.
“Svitkās” audzētos ābolus realizējam vietējā mazumtirdzniecības veikalu tīklā un programmas “Skolas auglis” ietvaros arī daļā Vidzemes skolu. Kopš 2006. gada, kad sāku nodarboties ar realizāciju, tirgū vērojamas pārmaiņas.
PVN augļiem samazināts līdz 5%, tas priecē. Tomēr pircējs to nejūt, jo pārtikas mazumtirgotāji minētajā laika posmā savu uzcenojumu palielinājuši vairāk nekā divarpus reizes. Skarbi, bet, kā izrādās, likumīgi.
Lielveikaliem tirgot importētus ābolus laikam ir izdevīgi, tas jūtams arī pēc to menedžeru attieksmes pret vietējo audzētāju un nekaunīgi augsto uzcenojumu. Taču Maxima Latvija atradusi sevišķi izsmalcinātu veidu, kā izspiest mūsu ābolus no sortimenta, turklāt vienlaikus labi nopelnīt. Situācija šāda: mūsu āboli Maxima veikalos ir, tikai šķirne ‘Idared’, kuru, kā zinām, pie mums neaudzē. Etiķete vēsta: izcelsmes valsts – Latvija, un kā izplatītājs minēta ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas Maxima. Tātad plāni vērienīgi. Parakņājoties pa vitrīnu, dziļi zem ‘Idared’ tīkliņiem atrodu arī īstos – Zelta ābeles audzētos ābolus. Varbūt pārpratums vai kļūda preču izvietošanā? Nē, tā ir sistēma, kas šoziem vērojama katrā minētā tīkla veikalā, ko esmu apmeklējis. Ar ko atbildēsim? Es Maxima veikalos neko neesmu pircis jau daudzus gadus un tā arī turpināšu.
Igaunijā mazumtirdzniecības uzcenojums nav ierobežots
Mazliet par situāciju pie mūsu kaimiņiem Igaunijā. Tur iekļūt lielveikalu ķēdēs ir grūti, jo viss notiek caur neatkarīgām vairumtirdzniecības bāzēm, kas pievieno savu uzcenojumu ap 40%, turklāt mazākais daudzums vienai piegādei ir ar 30 tonnām. Tālāk veikala uzcenojums un PVN. Tā nu Igaunijas āboli veikalos maksā 1,90 eiro, atsevišķās vietās Tallinā pat 2,99. Eiropā audzēto ābolu cenas ap 30% lielākas nekā pie mums. Kā noskaidroju, Igaunijā likums mazumtirdzniecības uzcenojumu neierobežo.
Cita lieta – pircēju maldināšana. Kādam Igaunijas augļkopim, kurš Polijā iepirkto ‘Alvu’ mēģināja tirgot kā paša audzētu ‘Kulda Renett’, pasākums gandrīz beidzās ar bankrotu. Saimniecībā ieradās attiecīgā dienesta darbinieki un, neatraduši zelta renetes stādījumus dārzā, piemēroja visbargāko likumā paredzēto sodu. Viela pārdomām…
Kāda pircēja Tallinas lielveikalā Maxima iegādājusies vietējos ābolus. Tad viņai radušās šaubas, vai tie tiešām auguši Igaunijā. Vēršoties Igaunijas patērētāju aizsardzības birojā, izrādījies, ka tā tomēr nav. Skandāls milzīgs. Sekojusi tiesa, kurā pircēja no veikalu tīkla piedzinusi 1000 eiro. Pēc tam atbildīgie valsts dienesti tirgotājam piemērojuši bargu naudassodu. Atkārtoti maldinot pircēju, varot tikt atņemta arī licence.
Manuprāt, būtu nepieciešams likums, kas regulētu tirgošanas uzcenojumu vismaz pašu audzētai vai ražotai pārtikai, tādējādi padarot to pieejamāku Latvijas pircējam un palīdzot konkurēt ar importu. Daudz stingrāk jākontrolē un bargāk jāsoda pircēju maldinātāji visos līmeņos un jāizskauž birokrātijas izmaksas nozarē, piemēram, pesticīdu reģistrēšanai valstī. Ja jaunā valdība enerģiski ķertos pie šiem jautājumiem, nākotnē varētu skatīties ar lielāku optimismu.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
