2018.gads Latvijā – sausākais novērojumu vēsturē 0
Aizejošais gads Latvijā kļuvis par sausāko meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Gada kopējais nokrišņu daudzums valstī vidēji ir aptuveni 475 milimetri – trešdaļu mazāks par ilggadējo vidējo lielumu un par 40% mazāks nekā 2017.gadā, kad tas sasniedza 810 milimetrus.
Līdz šim sausākais gads bija 1951., kad nokrišņu summa valstī vidēji bija 491 milimetrs.
Janvāris un aprīlis bija vienīgie mēneši 2018.gadā, kad nokrišņu daudzums pārsniedza normu. Pārējie mēneši bija sausāki nekā ierasts, turklāt marts un maijs bija desmitais sausākais, novembris – ceturtais sausākais novērojumu vēsturē. Ilgstošais karstums un lielais saules spīdēšanas ilgums veicināja pastiprinātu ūdens iztvaikošanu un augsnes izžūšanu.
Gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 7,6 grādi – divas grāda desmitdaļas mazāk nekā rekordsiltajā 2015.gadā, kā arī dažas grāda simtdaļas mazāk nekā 1989. un 2008.gadā.
2018.gads sākās ar siltu un slapju laiku, kopš rudens bija applūdušas upju palienes. Izmirkusī augsne veicināja zemes noslīdeņus Siguldā, Ērgļu apkaimē, jūras krastā Liepājā un Jūrkalnē, kā arī citviet.
13.janvārī pirmo reizi ziemā sals sasniedza desmit grādus, daudzviet valdīja kailsals. Cilvēki slidoja pa applūdušām pļavām un laukiem. Daugavā pie Jēkabpils vižņu sastrēguma dēļ strauji kāpa ūdens līmenis. 22.janvārī Liepājā izveidojās 23 centimetrus bieza sniega kārta, bet jau trīs dienas vēlāk tā izkusa. Mēneša beigās valsts lielāko daļu no jauna pārklāja sniegs, valsts austrumos izveidojās līdz 21 centimetram bieza sniega sega.
Sniega sega saglabājās līdz martam, tās maksimālais dziļums novērojumu stacijās bija 31 centimetrs 26.februārī Stendē. Februāra gaitā pastiprinājās sals, un 23.februārī Daugavpils meteostacijā reģistrētie -27,4 grādi bija visas ziemas lielākais aukstums Latvijā.
Tikai februārī un martā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas – attiecīgi par 3,2 un 2,2 grādiem. Daļēji aizsala Rīgas jūras līcis, tā rietumu piekrastē veidojās ledus krāvumi, vislielākie tie bija marta vidū. Kūstot sniegam un līstot lietum, daudzviet pārplūda upes, taču mēneša vidū atgriezās sals līdz -16 grādiem. Marta beigās, lai gan naktīs aizvien valdīja sals, pastiprinājās kūlas svilināšana.
Otrajās Lieldienās – 2.aprīlī – Kurzemi pārklāja līdz 13 centimetriem dziļš sniegs, bet jau 4.aprīlī bija siltums līdz +17 grādiem, 5.aprīlī daudzviet dārdēja pērkons. 9.aprīlī teju visā valstī gaisa temperatūra pakāpās virs +20 grādiem un Daugavpilī ar +22,8 grādiem tika sasniegts aprīļa pirmās dekādes nacionālais siltuma rekords.
Naktī uz 1.maiju Latvijā bija gada intensīvākā zibeņošana – kopējais zibens šautru skaits pārsniedza desmit tūkstošus. Mēnesis kopumā bija neparasti sauss un silts – pirmo reizi vēsturē maija vidējā gaisa temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jau maija sākumā Rīgā ziedēja ne vien ievas, bet arī pirmie ceriņi un kastaņas. 10.-15.maijā Latvijā valdīja karstums līdz +29 grādiem, mēneša beigās – līdz +30 grādiem. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līča rietumu piekrastē maija beigās pakāpās līdz +20 grādiem.
Jūnija pirmajās dienās sāka ziedēt liepas, karstumu nomainīja aukstums, 6.jūnijā Stendē tika reģistrēta visas vasaras zemākā gaisa temperatūra Latvijā – 1,6 grādi zem nulles. Sausuma dēļ vietām Kurzemē sākās mājlopu likvidācija un runas par nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā; Krīzes vadības padome ilgstošo sausumu atzina par valsts mēroga dabas katastrofu.
21.-22.jūnijā daudzviet bija pērkona lietusgāzes ar stiprām vēja brāzmām, bet visvairāk lija Jāņos Vidzemē – 24. un 25.jūnija nokrišņu summa Alūksnē sasniedza pat 50 milimetru.
Jūlijs sākās ar aukstu laiku, Dziesmu un deju svētku sākums bija aukstākais kopš 1977.gada. 3.jūlijā Ventspils novērojumu stacijā diennakts vidējā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +11 grādiem, ūdens temperatūra jūrā vietām noslīdēja līdz +6 grādiem.
Jūlija vidū valdīja karstums līdz +32 grādiem, mēneša beigās – līdz pat +34 grādiem. Ainažos ar +33,7 grādiem tika sasniegts šīs novērojumu stacijas absolūtais karstuma rekords, savukārt Mērsraga ostā tika reģistrēts absolūtais ūdens temperatūras rekords – 27.jūlijā ūdens sasila līdz +27,1 grādam, bet nākamajās diennaktīs tas atdzisa līdz +8 grādiem.
Jūlija vidū Ziemeļkurzemes Valdgales pagastā izcēlās pēdējo gadu lielākais meža ugunsgrēks Latvijā, tā dzēšanas darbi turpinājās augustā. 2.-3.augusta naktī Liepājas ostā gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +24 grādiem, un tas neoficiāli ir jauns siltākās nakts rekords Latvijā. 9.augustā Kolkā ar +32,1 grādu tika sasniegts novērojumu stacijas absolūtais temperatūras rekords. Vienlaicīgi augusts bija gada lietainākais mēnesis – nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 69 milimetri.
Septembris bija teju trīs grādus siltāks par normu, tika pārspēti daudzi siltuma rekordi. 2018.gada rudens pirmais mēnesis siltuma ziņā atpalika vien no 1934.gada septembra. 21.septembrī visā Latvijā tika pārspēts mēneša trešās dekādes siltuma rekords, Jelgavas novērojumu stacijā termometra stabiņš pakāpās līdz pat +30 grādiem. Iepriekšējais vēlākais datums, kad Latvijā sasniegta +30 grādu atzīme, bija 7.septembris 2008.gadā.
Četras dienas vēlāk – 25.septembrī – Jelgavas un Ventspils novērojumu stacijā tika reģistrēti sniega graudi, pārspējot agrākā sniega rekordu. 26.septembrī Latvijā plosījās gada postošākais vējš, tā ātrums brāzmās vietām piekrastē sasniedza 27-29 metrus sekundē, un glābēji devās uz vairāk nekā simts izsaukumiem, kas saistīti ar vētru. Vējš plosījās arī 3.-4.oktobrī, kad Rīgas ziemeļos tas brāzmās pastiprinājās līdz 26 metriem sekundē.
Naktī uz 5.oktobri valsts austrumos gaisa temperatūra pirmo reizi rudenī noslīdēja zem nulles, bet mēneša vidū atkal bija rekordsilts laiks – gaisa temperatūra pakāpās līdz pat +21 grādam. Siltuma rekordi tika pārspēti arī mēneša beigās – 31.oktobrī gaiss iesila līdz +16 grādiem. Oktobrī kopumā tika pārspēti simts maksimālās gaisa temperatūras rekordi – lielākais skaits kopš 2015.gada decembra.
24.oktobrī Cēsu un Smiltenes pusē bija pirmā nelielā sniega kārta, bet 29.oktobrī Latgali pārklāja līdz četriem centimetriem biezs sniegs.
Gaisa temperatūra novembrī bija no +15 grādiem 2.datumā Kolkā līdz -17 grādiem 29.novembrī Madonā. Lai gan novembris kļuva par ceturto sausāko rudens noslēdzošo mēnesi Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, gandrīz visu laiku debesis sedza mākoņi, vietām trīs nedēļas no vietas nebija redzama saule.
Ieplūstot aukstam gaisam un īslaicīgi sniegot, 27.novembra vakarā Rīgā bija zibens un pērkons, bet slēpošanas trasēs Vidzemē tika atklāta jaunā sezona.
Sausuma un sniega trūkuma apstākļos vēl arī novembra beigās un decembra sākumā ugunsdzēsējiem nācās doties uz pāris meža ugunsgrēkiem. Zemā gruntsūdens līmeņa dēļ daudzviet laukos līdz gada beigām trūka ūdens akās.
Ziemassvētki Latvijā bija baltākie kopš 2012.gada, Pirmo Ziemassvētku rītā visu Latviju sedza no trim līdz 15 centimetriem bieza sniega sega. Pēc svētkiem valsts rietumu un centrālajā daļā sniegs nokusa, bet vietām valsts austrumos aizvien saglabājās vairāk nekā desmit centimetru dziļš sniegs. Gaisa temperatūrai pārsvarā svārstoties ap nulli, decembris kļuva par vienīgo mēnesi 2018.gadā, kurā nav pārspēti temperatūras rekordi.
