Pieredze. Kā Ķentenu augļu dārzā izvērtās pērnā sezona 0
Zemnieku saimniecība “Ķenteni” nodarbojas ar augļukoku un ogulāju audzēšanu pēc integrētās audzēšanas metodēm, kā arī ar biškopību. Saimniecība atrodas Ķeipenes pagastā, Ogres novadā. Augļu dārzi izvietoti Vidzemes centrālās augstienes nogāzē uz Ķeipenes vaļņa. Paugurainais reljefs dārzus pasargā no salnām. Augsnes tips – Epv, sastāvs – smilšmāls, pH vidēji 6, organiskās vielas – 2,8%. Ziemas ir sniegiem bagātas un aukstas. Ap dārziem izveidotas vējlauzes no dižaugļu lazdām. Dārzi tiek izpļauti divas trīs reizes gadā.
Šogad saimniecībā sadarbībā ar Dārzkopības institūtu un Lauku atbalsta dienestu tika ierīkoti ābeļu un upeņu demonstrējumu lauki. Ābeļu laukos ir iespēja redzēt un salīdzināt, kā aug dažādu šķirņu ābeles uz B9 un MM106 potcelmiem, saņemt konsultācijas par audzēšanu, vainagu veidošanu, mēslošanu, labāko šķirņu izvēli utt. Upeņu demonstrējuma laukos ir iespēja apskatīt dažādas jaunas mazpazīstamas šķirnes salīdzinājumā ar standartšķirnēm, tādējādi atvieglojot piemērotāko upeņu šķirņu izvēli, krūmu kopšanu, ražas mehanizētu novākšanu. Šogad pirmais seminārs norisināsies 30. martā – tiks demonstrēta ābeļu vainagu veidošana.
Aizvadītās sezonas apstākļu raksturojums
2018. gads bija veiksmīgs stādu audzēšanai un tirgošanai. Stādaudzētavā ābeļu, bumbieru, plūmju, ķiršu, valriekstu, upeņu u. c. stādi izauga lieli, un nebija novērojams ūdens trūkums, lai gan stādi netika laistīti. Tikai avenēm izauga mazāk jauno dzinumu nekā parasti. Visvairāk dzinumu bija šķirnei ‘Polana’, vismazāk – šķirnei ‘Daiga’.
Gan aprīlis, gan septembris un oktobris bija silts un saulains, tāpēc cilvēki labprāt iegādājās un stādīja dažādus augļukokus un ogulājus. Vislielākā interese bija par aveņu, pīlādžu un krūmcidoniju stādiem, jau rudenī visi tika pārdoti.
Siltais, saulainais rudens paildzināja veģetācijas sezonu, tāpēc stādi nobrieda vēlāk, tika īsinātas to galotnes, un izskatās, ka ar pārziemošanu nekādu problēmu nebūs.
Ar avenēm mielojās dzērves
Maijā tika iestādīts jauns aveņu lauks 0,4 ha platībā ar saimniecībā pārbaudītām šķirnēm – ‘Daiga’, ‘Norna’, ‘Polana’ – un jaunākām, bet sevi jau labi parādījušām – ‘Glen Ample’, ‘Polesia’, ‘Šahrezada’.
Sezonas laikā rindstarpas tika diskotas ar disku ecēšām, apdobes ravētas un apstrādātas ar motobloku, laistītas netika. Stādiem mitruma netrūka, tie izauga lieli, spēcīgi. Rudenī tika veikta veco dzinumu izgriešana un galotņu īsināšana, lai stādi labāk nobriestu.
Citā aveņu dārzā pirmo reizi tika novēroti jauni kaitēkļi – dzērves, kas ļoti cītīgi un katru rītu ēda aveņu ogas. Tika novēroti vienlaikus pat 17 putni, kas bojāja ražu. Dzērves darbojās sistemātiski un, iesākušas ēst rindu, to arī pabeidza.
Kopumā vasaras aveņu raža vecākajos laukos bija maza. Tam par iemeslu bija 2017. gada vēsā vasara, kad aveņu dzinumi izauga nelieli, arī pagājušā gada sausums, tāpēc ogas bija mazākas nekā parasti. Sausuma dēļ arī šogad jaunie dzinumi izauga mazi, tāpēc arī nākamā gada raža nebūs liela.
Rudens aveņu laukā sausuma sekas bija jūtamas nedaudz mazāk. Siltā laika dēļ paguva ienākties gandrīz visas rudens avenes. ‘Polana’ deva viduvēju ražu, bet šķirnei ‘Polka’ raža bija mazāka nekā parasti. Ogas abām šķirnēm bija mazākas, nekā ierasts. Laukā tika ierīkota pilienveida laistīšanas sistēma, kas darbojās aptuveni mēnesi, tad izsīka dīķa ūdens krājumi un laistīšanu nācās pārtraukt.
Citā laukā, kur tiek pārbaudītas un pavairotas jaunākas aveņu šķirnes, tika veikti šādi novērojumi:
– šķirne ‘Glen Ample’ ir ļoti ražīga, ar daudziem jaunajiem dzinumiem, ogas ienākas ātri un reizē tās ir lielas un stingras;
– ‘Kapriz Bogov’ ir ļoti ražīga šķirne, ogas vidēji lielas, saldas, ražo vienmērīgi, visvairāk jauno dzinumu;
– ‘Šahrezada’, ‘Božestvennaja’, ‘Patrīcija’ – ogas ir ļoti lielas, skaistas, garšīgas, jauno dzinumu vidēji daudz, maz dzeloņu vai to nav vispār, ražība mazāka nekā ‘Glen Ample’ un ‘Kapriz Bogov’;
– ‘Arta’ – Dārzkopības institūtā izveidota šķirne. Šogad ražoja bagātīgi. Ogas lielas un ļoti lielas, oranždzeltenas, saldas, stingrākas nekā citām dzeltenajām avenēm. Dzinumi vidēji lieli, nedaudz nokareni. Jauno dzinumu daudz. Šķirne piemērota mazdārziņu īpašniekiem, kuri grib ne tikai sarkanās avenes, bet arī dzeltenās;
– rudens avene ‘Polesia’ – ogas ļoti lielas, stingras, skaistas, garšīgas. Dzinumi vidēji lieli, stingri, nav jāsien. Sāka ražot jūlija vidū līdz pat oktobrim un paguva pilnībā noražot. Jauno dzinumu nebija daudz. Visperspektīvākā komerciālā rudens šķirne, kas varētu pārējās padarīt liekas;
– rudens avene ‘Himbo Top’ – sāk ražot vēlu, tāpēc visas ogas nepaspēj ienākties. Ogas ir lielas, stingras. Dzinumi ir gari, tāpēc vislabāk tos būtu piesiet. Garo dzinumu dēļ arī potenciālā ražība ir liela.
Āboli bija mazāki nekā parasti
Saimniecībā visvairāk tiek audzētas šķirnes ‘Auksis’, ‘Antejs’, ‘Kovalenkovskoje’, ‘Zarja Alatau’.
Pavasarī tika izrauta šķirne ‘Talvenauding’, daļēji arī ‘Discovery’ un ‘Early Geneva’ uz B9 potcelma, jo tās neattaisnojās – pircēji to ābolus nav iecienījuši. ‘Early Geneva’ uz B9 potcelma deva mazas ražas, un jūlijā, augusta sākumā cilvēki ābolus vēl pērk maz. To vietā iestādītas šķirnes ‘Gita’, ‘Dace’, ‘Edīte’, ‘Daina’, ‘Red Craft’.
Pēc lietiem Jāņos līdz pat septembra beigām saimniecībā lietus nelija. Līdz ar sausumu bija arī karsts un saulains laiks. Laistītas tika tikai pavasarī iestādītās ābeles.
Gada sezonas novērojumi ābeļdārzā:
– vasaras šķirnes ‘Agra’ augļi bija neēdami – sausi, negaršīgi;
– kopumā āboli bija mazāki nekā parasti;
– saulainā laika dēļ āboli bija košāki un skaistāki nekā parasti, sevišķi šķirnes ‘Koričnoje Novoje’ un ‘Sinap Orlovskij’;
– saimniecībā izvēlētās augu aizsardzības metodes bija pareizas – pīlādžu tīklkodes bojājumi bija minimāli, dažos dārzos pat netika novēroti, arī kraupja šogad nebija;
– visražīgākās šķirnes bija ‘Zarja Alatau’, ‘Sarkanais Rudens Svītrainais’ un ‘Antejs’;
– ļoti labi sevi parādīja vasaras šķirne ‘Izbraņica’ – neraugoties uz sausumu, tai bija ļoti lieli, sulīgi, garšīgi augļi;
– īpaši garšīga un skaista bija ‘Delikatese’;
– ‘Iedzēnu’ un arī citas vēlās ziemas šķirnes bija gatavas ēšanai agrāk nekā parasti. ‘Iedzēnu’ augļiem vairāk nekā citām šķirnēm bija novērojama korķplankumainība, lai gan vasarā tika veikti kalcija smidzinājumi.
Upenes ražoja ļoti atšķirīgi
Pamatšķirnes: ‘Titanija’, ‘Zagadka’, ‘Ben Alder’, ‘Triton’. Ražu novāc ar uzticamo kombainu Jovaras USK-1. Aizvadītajā gadā patīkami pārsteidza šķirne ‘Ben Alder’ – tā bija ražīga un deva ļoti lielas, garšīgas ogas. Arī šķirne ‘Veera’ ar zaļas krāsas ogām bija ļoti ražīga un salda, tomēr krāsas un trauslo, ražas ietekmē stipri atliekto un atlūzušo dzinumu dēļ tā ir vairāk piemērota mazdārziņiem.
Vissliktāk sevi parādīja šķirne ‘Triton’ – ražība bija laba, bet ogas sīkas un šogad pārsātinātajā tirgū grūti realizējamas. Arī ‘Zagadkai’ bija novērojama klasiskā šķirnes problēma – labi ražo tikai dažus gadus, bet pēc tam ražība un ogu lielums strauji samazinās.
Rudenī demonstrējuma lauks tika apstādīts ar jaunām šķirnēm – ‘Ben Conan’, ‘Ben Loyal’, ‘Ben Avon’, ‘Ben Hope’, kā arī ar jau pārbaudīto ‘Ben Alder’. Šīs šķirnes izceļas ar labo izturību pret miltrasu un citām slimībām, kā arī pumpurērci. Krūmi ir kompakti, piemēroti mehanizētai vākšanai, kā arī saimniecībā pirms tam nelielos stādījumos ir uzrādījuši lielu ražību. Ogas ienākas vēlāk nekā citām šķirnēm, nebirst, lietū neplaisā.
Biškopība – augļkopības sastāvdaļa
Biškopība ir neatņemama augļkopības sastāvdaļa, jo palīdz augļu koku ziediem apputeksnēties, kā arī dod finansiālu pienesumu. Šogad bija liels medus ievākums, bet bažas radīja samērā tukšais augusts – kad bitēm vajadzēja gatavot ziemojošo paaudzi, tās jaunos perus audzēja nelabprāt. Iespējams, vajadzēja ātrāk sākt piebarošanu – jau augusta vidū, nevis augusta beigās. Bites tiek piebarotas ar invertsīrupu.
Saimniecība 2018. gada rudenī sāka izmantot bišu dūmotāju pret varras ērci. Par tā efektivitāti varēs spriest nākamajos gados.
Vairāk lasiet žurnāla agro Tops marta numurā
