Olafs Zvejnieks: 2018. gads – ekonomiskās izaugsmes paraugs 0
2018. gads paliks vēsturē kā gads, kuru vēl ilgi pieminēsim kā parauggadu ekonomiskās izaugsmes jomā, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Mērot labklājību kā iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, mēs esam šogad apsteiguši pirmo Dienvideiropas valsti – Grieķiju.
Lai gan Dienvideiropa vispār un pēckrīzes Grieķija konkrēti nav ekonomiskās labklājības paraugvalsts, tomēr iepriekšējo reizi, kad varējām nodemonstrēt līdzīgus rādītājus, bija cits laikmets, pie varas bija cits Ministru prezidents – Kārlis Ulmanis – un vesela virkne XX gadsimta traģiskāko notikumu vēl nebija notikusi.
Laikam vispatīkamākais šī gada rādītājs ir pieauguma temps, ar kādu aug IKP uz iedzīvotāju – pašreiz tiek prognozēts, ka ekonomikas pieauguma temps šogad būs 4,9% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem.
Šāds temps ir ļoti tuvu ideālajam – 5% gadā – tempam, ar kādu mūsu valsts varētu panākt “vecās Eiropas” valstu labklājības līmeni. Nenoliedzami, ir bijuši arī gadi ar vēl ātrāku izaugsmi, taču tas bija saistīts ar nekustamā īpašuma burbuli pirmskrīzes gados – nereālistiskām nekustamā īpašuma cenu pieauguma gaidām.
Taču par šo gadu “LB” 6. lpp. LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis raksta: “Iepriekšējos gados ikreiz atgadījušies kādi kavējošie apstākļi, kas secīgi nomainījuši viens otru, piemēram, “Liepājas metalurga” darbības pārtraukšana, eksporta samazinājums Krievijas–ES sankciju dēļ, kravu pārvadājumu kritums dzelzceļā, lauksaimniecībai nelabvēlīgi laika apstākļi, ES struktūrfondu pārrāvums, finanšu pakalpojumu ierobežojumi nerezidentiem, taču šī gada beigās izaugsme vienlaikus aptver visas nozīmīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares.”
Interesanti, ka tieši šajā veiksmīgajā gadā, kas, spriežot pēc rādītājiem, ir viens no labākajiem atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē, sabiedrības pieprasījums pēc radikāli citas un atšķirīgas politikas manifestējies visspilgtāk, ievēlot jaunajā Saeimā vairāk nekā pusi – 55 – deputātu bez iepriekšējas parlamentārā darba pieredzes.
Kā viņiem veiksies ar nākamā gada lielāko izaicinājumu – starptautisko rekomendāciju ieviešanu naudas atmazgāšanas un korupcijas novēršanas jautājumos –, mēs vēl redzēsim.
Taču situācija, kurā mazpieredzējušiem deputātiem ļoti īsā termiņā – apmēram līdz nākamā gada septembrim – jāpieņem vesela virkne labojumu likumos, kas nav aiztikti ilgu laiku un skar tādas jūtīgas jomas kā bankas, uzņēmumu reģistrāciju, patiesā labuma guvēju noskaidrošanu desmitos un simtos tūkstošu Latvijā reģistrētu uzņēmumu utt., ir ļoti izaicinošs, lai neteiktu vairāk.
Cerot, ka Saeima tiks ar šo uzdevumu galā, citas nākamā gada prognozes ir samērā optimistiskas – IKP pieaugumu dažādas institūcijas prognozē robežās no 3 līdz 3,9% gadā – mazāk nekā šogad, tomēr joprojām pietiekami labi.
Samazinājuma galvenie iemesli gan meklējami aiz Latvijas robežām – ASV tirdzniecības karš ar Ķīnu un breksits rada nedrošības sajūtu par starptautisko tirdzniecību, taču arī pašmāju tirgū tiek prognozēta būvniecības un apstrādes rūpniecības tempu krišanās.
Tomēr jebkura prognoze ir tikai prognoze un ļoti daudz kas atkarīgs no mums pašiem, mūsu optimisma un apņēmības iet uz priekšu. Lai visiem veiksmīgs 2019. gads!
