2018. gada sešgadnieki: reformas upurjēri vai ieguvēji? 17
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem jau pēc pusotra gada sešgadniekiem vajadzētu kļūt par skolēniem. Taču šobrīd nav skaidrs, kāda tieši izglītības programma mazajiem būs jāapgūst un kur notiks mācības: skolā vai bērnudārzā.
Par šīm problēmām pēdējās nedēļas laikā spriests gan Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, gan Latvijas Pašvaldību savienībā, kur notika praktiska konference par sešgadnieku skološanu. Tajā dalībnieki IZM plānus pēc būtības ne pārāk kritizēja, bet centās saprast reformas praktisko norisi. Izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvji izvirzīja konkrētus jautājumus. Kur mācīsies sešgadnieki: skolās vai bērnudārzos? Ja bērnudārzos, vai tur būs mācību aprīkojums, piemēram, tāfeles? Vai būs iespējams tik ātri sagādāt jaunajai izglītošanās programmai atbilstošus mācību līdzekļus? Ja mazie bērni tomēr tiks mācīti skolās, vai tur tiks mainīta vide, tā padarīta mazākiem bērniem draudzīgāka? Vai 2018. gada septembrī skolām būs jāveido divu veidu 1. klases – viena septiņgadīgajiem, otra – sešgadīgajiem? Vai arī 2019. gadā skolās būs divu veidu 2. klases, jo 1. klases vielu mazākie būs apguvuši bērnudārzā? Vai skolās pietiks telpu un sākumskolas skolotāju?
Mācīsies rotaļājoties
Atbildes uz šiem jautājumiem tikpat kā neizskanēja, tā vietā Valsts izglītības satura centra pārstāves Zane Oliņa un Agrita Miesniece stāstīja par kompetencēs balstīto izglītības saturu, ko arī vajadzētu skolās sākt ieviest 2018. gada septembrī. A. Miesniece gan zināja teikt, ka sešgadnieku skološanās plānota visas dienas garumā, būšot arī rotaļnodarbības un jāapgūst būs mazāk mācību priekšmetu nekā šobrīd. To apstiprinājis arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, norādot, ka jau tagad apmēram pusē valsts skolu ir arī pirmsskolas grupas. Līdz ar to šajās skolās mainīsies vien tas, ka pirmsskolēni mācīsies pēc jaunās programmas un sešgadnieku grupa varbūt būs pārsaukta par 1. klasi. Savukārt pārējie sešgadnieki šo pašu programmu apgūs bērnudārzos.
Par satraukumu daļā vietējo varu K. Šadurskis vīpsnā: “Daļai pašvaldību vienmēr ir problēmas.” Viņš iesaka pašvaldībām rēķināties, ka sešgadnieku izglītībā būs pārmaiņas, un jau laikus pašām saprast, kā tām sagatavoties. “Jau šobrīd pašvaldībai jānodrošina mācību vide. Ja pašvaldība nevar nopirkt jaunas tāfeles, varbūt pašvaldības vadītājiem retāk jābrauc pieredzes apmaiņas braucienos uz ārzemēm.”
Tikmēr Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā man skaidroja, “kamēr valsts nav nodefinējusi konkrētas prasības sešgadnieku kā pirmo klašu audzēkņu izglītības procesa organizēšanai un nav zināmi mācību procesa īstenošanas nosacījumi, tikmēr departaments kā vienas pašvaldības izglītības pārvalde nevar plānot detalizētu šā procesa realizāciju”.
Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte secinājusi: “Pusotru gadu pirms starta man neviens nevar pateikt, kas man būs jādara un kas jādara jau tagad, lai reformai sagatavotos.”
Tikmēr vecāki, ar kuriem sarunājos raksta tapšanas gaitā, stāsta, ka, gaidot reformu, bērnudārznieki jau tagad jūt spiedienu. Pedagogi cenšoties četrgadniekiem mācīt burtus un ciparus, kas agrāk nav darīts. Acīmredzot domā, ka sešgadniekiem pēc pusotra gada būs jāizpilda tādas pašas prasības, kādas šobrīd, uzsākot skolu, izvirzītas septiņgadīgajiem bērniem.
Neskaidrību dēļ Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Zane Ozola rosina reformu ieviest lēnāk.
Laukos neuztraucas
Atgriežoties pie jautājuma par skolu un bērnudārzu kapacitāti sešgadnieku skološanai, jāatzīst, ka ne visās pašvaldībās par to raizējas. Bažas par iespējamo telpu un skolotāju trūkumu ir lielākajās pilsētās, kur prestižākās skolas jau tagad ir pārpildītas un daudzos bērnudārzos nevar uzņemt visus gribētājus. Piemēram, Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Joma teica, ka skolā nebūs “fiziski iespējams vienā gadā uzņemt nevis trīs, kā ierasts, bet septiņas klases”. Tikmēr Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks atzina: gan skolas, gan bērnudārzi ir pustukši, tāpēc telpu netrūks. Arī kādu jaunu tāfeli vai citus mācību līdzekļus sešgadnieku apmācībai pašvaldība gatava pirkt. Līdzīgi teic Viļakas bērnudārza vadītāja Lilita Šnepere: vietas, kur mācīties, pašvaldībā netrūkst. Tāpēc sešgadnieku apmācība būtu iespējama gan bērnudārzā, gan skolā. Viņa piebilst: “Strādājot izglītības jomā, esmu pārdzīvojusi tik daudzas pārmaiņas, ka mani nekas vairs nespēj uztraukt.” Jāpiebilst, ka tieši lauku skolās visbiežāk jau atvērtas arī pirmsskolas grupas.
Priekšplānā bērnu vai vecāku ērtības?
Bērnu fiziskās un emocionālās attīstības speciālisti pieļauj sešgadnieku skološanu, ja vien tas notiks bērnudārzā vai tam pietuvinātā vidē un veidā.
Latvijas Universitātes asociētā profesore antropoloģe Baiba Martinsone uzskata, ka sešgadniekiem paredzētām nodarbībām jābūt saistošām un dienas laikā bērniem jābūt iespējai pavadīt laiku arī svaigā gaisā.
Bieži dzirdētas bažas, ka sešgadnieki nespēs nosēdēt skolas solā visu mācību stundu – 40 minūtes. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta asociētā profesore Silvija Umbraško teica: “Kad bērns sēž pie datora vai televizora, viņš sēž vēl ilgāk nekā skolā.”
S. Joma uzskata, ka vecāki dažkārt iebilst pret agrākām skolas gaitām savu, nevis bērna interešu vadīti. Viņi, piemēram, domā, vai varēs strādāt pilnu darba dienu, ja sešgadnieks būs skolā, kuras darba laiks ir īsāks nekā bērnudārzam. Tāpat esot vecāki, kas bērnu jau sešu gadu vecumā aizsūta uz skolu tāpēc, ka skolēniem ir brīvpusdienas, vai tāpēc, ka skola atrodas ērtākā vietā nekā bērnudārzs.
