Šā gada sēklaudzēšanas sējumi un populārākās šķirnes 0
Inese Nīcmane, VAAD
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) 19 sēklu jomas inspektori savu darbu pie sēklaudzēšanas lauku apskatēm ir pabeiguši, un ir laiks izvērtēt šāgada rezultātus. Kopā apskatīti un novērtēti 17495 ha, apsekojot 1821 sēklu lauku. Neraugoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem, sēklu lauku agrotehnika ir bijusi ļoti augstā līmenī un gandrīz visi no pieteiktajiem laukiem atbilst stingrajām normatīvo aktu prasībām.
Tikai divi lauki ir noraidīti kā sēklaudzēšanai nepiemēroti vējauzu piemaisījuma dēļ. Šīs vasaras laika apstākļi, kas nedaudz paātrināja visus lauku darbus, ietekmēja arī mūsu inspektoru darbu. Pirmās lauku apskates tika veiktas jau 8. jūnijā, un kopumā 30% no visiem sēklu laukiem jūnijā jau bija novērtēti.
Jau ceturto gadu sertifikācijai pieteikto sēklu lauku platības palielinās. Arī šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu platības palielinājušās nedaudz vairāk kā par 400 ha. Pieaugums vairs nav tik straujš kā iepriekšējos gados, taču iepriecina nu jau nostiprinājusies saimnieku vēlme audzēt un sagatavot sertificētu sēklas materiālu.
Šogad sertificētu sēklas materiālu kopumā audzēja 192 sēklaudzētāji. Lielākā daļa no tiem audzē lopbarības augu sēklas materiālu – 130 sēklaudzētāju; 100 sēklaudzētāju audzē labības, 24 – kartupeļus. Jau otro gadu pēc kārtas ir atsākusies arī sertificētas sēklas sagatavošana eļļas augiem – baltajām sinepēm un sojai, ar ko nodarbojas četri sēklaudzētāji.
Visvairāk sēklaudzētāju ir Vidzemes reģionā – 56, Zemgalē – 39, Kurzemes, Latgales, Rīgas reģionā nedaudz vairāk par 30 sēklaudzētājiem katrā. Vislielākās sēklu lauku platības kā allaž ir Zemgales pusē, kur kopā atrodas 30% no visiem sēklu laukiem Latvijā. Vienīgi sēklas kartupeļus visvairāk audzē Rīgas reģionā, kur atrodas puse no visiem sēklas kartupeļu laukiem.
Vislielākās platības aizņem labību sējumi – kopā gandrīz 11 000 ha platībā, no tiem gandrīz 70% ir vasarāju labību sējumi. Ietekmi uz šīs sezonas visvairāk audzētajām sugām atstāja arī iepriekšējā gada laikapstākļi, kad ražas novākšanas laikā uznākušās ilgstošās lietavas būtiski ietekmēja gan ražas kvalitāti, gan lauku stāvokli. Tādējādi palielinājās vasarāju labību īpatsvars audzēto labību vidū. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vasarājus audzē par 7% vairāk nekā ziemājus. Tomēr pēc ilgāka laika – kopš 2011. gada – atkal sertifikācijai pieteikti ziemas mieži 37,66 ha platībā.
Arī šogad divi sēklaudzētāji savos laukos audzē Latvijā neierasto velna auzu, šoreiz tiek audzēta šķirne ‘Mora’. Pagājušajā gadā šīs sugas šķirne ‘Luxurial’ Latvijā tika audzēta pirmo reizi, taču diemžēl sertificētu sēklas materiālu neizdevās iegūt. Šajā gadā vairāk nekā uz pusi samazinājušās griķu sēklu lauku platības, bet kamolzālei lauku apskates vispār netika pieteiktas. Savukārt kartupeļi ir ar audzēto šķirņu skaitu visbagātākā suga – kopumā audzētas 63 šķirnes.
Ziemāju labību populārākās šķirnes:
Ziemas kvieši – Edvins, Skagen, Ceylon, Creator
Ziemas tritikāle – Ruja
Rudzi – Kaupo, Dankowskie Opal
Mieži – KWS Meridian, KWS Kosmos
Pākšaugu populārākās šķirnes;
Sējas zirņi – Bruno, Kareni, Trendy
Lauka pupas – Boxer, Fanfare, Laura
Sējas vīķi – Hanka, Ebena
Smilts Vīķi – Rea
Vasarāju labības
Vasaras mieži – Kristaps, Quench, RGT Planet, Abava, Ansis
Vasaras kvieši – Taifun, Uffo, Happy, Matthus, Hamlet
Auzas – Laima, Galant, Harmony, Ivory
Griķi – Aiva
Velna auzas –Mora
Kartupeļi
Wega, Kuras, Vineta, Bellefleur, Verdi, Lady Claire
Tauriņzieši
Sarkanais āboliņš – Raunis, Jancis, Arija
Baltais āboliņš – Daile
Austrumu galega – Gale
Hibrīdā lucerna – Skrīveru
Sējas lucerna – SK Rasa
Bastarda āboliņš – Namejs (Priekuļu tetraploīdais)
Stiebrzāles
Timotiņš – Jumis, Lischka, Varis
Pļavas auzene – Arita, Baraika
Viengadīgā airene – Druva, Barspectra II
Ganību airene – Albloka, Gunta 9Priekuļu 59), Spīdola
Hibrīdā airene – Saikava
Sarkanā auzene – Vaive
Auzeņairene – Vizule
Pļavas skarene – Gatve
Eļļas augi
Baltās sinepes (tiek audzēta tikai viena šķirne) – Litember
Soja (tiek audzēta tikai viena šķirne) – Laulema
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā