2015. gads atskatā. Pasaule ir satraukta un neziņā par nākotni 1
Šis gads sākās traģiski ar vairākiem teroraktiem Parīzē, ko sarīkoja Francijā uzauguši islāmistu radikāļi, nogalinot 17 cilvēkus satīriskā žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijā un kādā lielveikalā. Novembrī džihādisti sarīkoja vēl vienu asinspirti Parīzē, koncertzālē “Bataclan” un kādā kafejnīcā nogalinot 130 cilvēkus. Šaušalīgie terorakti pamudinājuši Francijas un vairāku citu valstu varas iestādes pieņemt daudz bargākus likumus par personu identitātes pārbaudi un robežkontroles atsākšanu. Sīrijā jau piekto gadu turpinās asiņains pilsoņu karš, kurā gājuši bojā vismaz 250 000 cilvēku un vairāki miljoni zaudējuši pajumti un bijuši spiesti dotos bēgļu gaitās. Šogad Eiropā ieradušies jau vairāk nekā miljons bēgļu un ekonomisko imigrantu, kuru vairākums lūguši patvērumu Vācijā un Zviedrijā, kur līdz šim bēgļiem tika sniegti dāsni pabalsti.
Vairākas Eiropas valstis, netiekot galā ar imigrantu straumi, izveidojušas žogus uz robežas, lai kontrolētu imigrantu plūsmu. Nākamgad Eiropas Savienībai būs jāpieņem un jāīsteno iedarbīgi pasākumi imigrantu krīzes risināšanai. Krievija, pēc Krimas aneksijas un agresijas Austrumukrainā nokļuvusi starptautiskā, izolācijā, septembrī sāka uzlidojumus Sīrijā, atbalstot prezidenta Asada režīma spēkus. Kremlis uzdodas par neaizvietojamu Rietumu sabiedroto cīņā pret tā dēvētās “islāma valsts” teroristiem, apmaiņā pret sadarbību cerot panākt ekonomisko sankciju atcelšanu. Rietumu analītiķiem nākas atzīt, ka Krievijas propagandas kampaņai ir zināmi panākumi daļas rietumvalstu politiķu un sabiedrības ietekmēšanā Kremlim labvēlīga viedokļa pieņemšanā.