11. septembra teroraktu upura dēls nodēvējis prezidentu Baidenu par “galveno slepkavu” un ieteicis viņam neapmeklēt piemiņas ceremonijas 19
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aprit 20 gadi kopš 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV, kuros bojā gāja 2977 cilvēki, starp kuriem bija 77 valstu pilsoņi.
Džihādistu šūniņas ir saglabājušās
Šis notikums izmainīja gan cīņu pret terorismu, gan lidojumu drošības standartus. 2001. gada 11. septembrī teroristi pašnāvnieki nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas, no kurām divas ietriecās Pasaules tirdzniecības centrā jeb Dvīņu torņos Ņujorkā, bet trešā tika novirzīta uz Pentagonu. Ceturtā lidmašīna nogāzās uz lauka Pensilvānijas štatā.
Tiek uzskatīts, ka teroristi ar ceturto lidmašīnu gribēja uzbrukt Kapitolija ēkai Vašingtonā.
Osamas bin Ladena vadītais teroristu grupējums “Al Qaeda” izmantoja talibu pārvaldīto Afganistānu, lai organizētu šos uzbrukumus. No 19 teroristiem pašnāvniekiem 15 bija Saūda Arābijas pilsoņi.
Drīz pēc šiem teroraktiem toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša administrācija sāka iebrukumu Afganistānā, lai sagrautu “Al Qaeda” un notvertu bin Ladenu. Lai arī talibu režīms tika ātri gāzts un “Al Qaeda” novājināta, bin Ladens ilgstoši bēguļoja un viņu izdevās notvert un likvidēt tikai 2011. gadā.
Pretterorisma eksperti atzīmē, ka džihādistu šūniņas ir saglabājušās kā Afganistānā, tā Pakistānā un var aktivizēties pēc talibu atkārtotās nākšanas pie varas šī gada augustā.
Koordinācijas trūkums CIP un FIB darbā
Nespēja novērst šos teroraktus ir raisījusi jautājumus par ASV izlūkdienestu darbību. Jau 2001. gada vasarā bija zināms par “Al Qaeda” radītajiem draudiem, tomēr tie tika ignorēti. Teroristiem arī pārsteidzoši viegli izdevās ieceļot ASV, turklāt visi 19 to izdarīja legāli.
Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) zināja par vairāku “Al Qaeda” biedru atrašanos ASV, bet par viņiem laikus neinformēja Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), kas atbild par pretterorisma draudu izmeklēšanu ASV iekšienē, atzīmē laikraksts “USA Today”. CIP šķita, ka šī informācija ir pārāk slepena, lai to uzticētu citiem dienestiem.
Prasa atslepenot dokumentus par 2001. gada 11. septembra notikumiem
Pārmetumi par ASV valdības slepenību par notikumiem pirms un pēc 2001. gada 11. septembra saglabājas arī šobrīd. Īpaši daudz jautājumu radušies par Saūda Arābijas amatpersonu lomu teroraktu sarīkošanā.
ASV prezidents Džo Baidens ir parakstījis rīkojumu, kas paredz Tieslietu ministrijai un citām iestādēm nākamo sešu mēnešu laikā izskatīt un atslepenot ar 11. septembra teroraktiem saistīto dokumentu lielāko daļu.
Gandrīz 1800 11. septembra teroraktu upuru ģimenes locekļu, glābēju un teroraktā izdzīvojušo nākuši klājā ar paziņojumu, ka iestājas pret prezidenta Baidena dalību piemiņas pasākumos, ja viņš neturēs pirms vēlēšanām doto solījumu dokumentus atslepenot.
Teroraktu skartie cilvēki uzskata, ka dokumentos varētu būt pierādījumi par Saūda Arābijas līderu saistību ar teroraktiem.
“Kopš 11. septembra komisijas darbības beigām 2004. gadā ir atklāti daudzi izmeklēšanas pierādījumi par Saūda Arābijas valdības amatpersonu iesaisti uzbrukumu atbalstīšanā,” norādīja grupa savā paziņojumā.
“Vairāku administrāciju laikā Tieslietu ministrija un FIB aktīvi centās paturēt šo informāciju slepenībā un neļaut amerikāņiem uzzināt visu patiesību par 11. septembra uzbrukumiem,” uzstāja paziņojuma parakstītāji.
Vairāki tūkstoši upuru radinieku 2017. gadā iesūdzēja tiesā Saūda Arābiju par līdzdalību teroraktos. Upuru ģimenes ir centušās panākt, lai četri pie varas bijušie ASV prezidenti aizvadītajos 20 gados atklāj vairāk informācijas par iespējamo Saūda Arābijas iesaisti teroraktu finansēšanā. Līdz šim visi centieni ir bijuši neveiksmīgi.
11. septembra izmeklēšanas komisija konstatēja, ka Saūda Arābija ir bijusi “problemātisks sabiedrotais”, īpaši izlūkinformācijas apmaiņā, tomēr izmeklēšanā neesot atrasti pierādījumi par Saūda Arābijas līderu saistību ar teroraktiem.
Komisija tomēr konstatēja, ka Saūda Arābijas pilsoņi ir bijuši lielākie “Al Qaeda” finansētāji.
Saūda Arābijas valdība ir noliegusi jebkādu saistību ar teroraktiem. Prezidentu Džordža Buša jaunākā, Baraka Obamas un Donalda Trampa administrācijas atteicās atslepenot dokumentus, atsaucoties uz nacionālās drošības apsvērumiem.
Slepenība kavē apsūdzēto tiesāšanu
ASV valdības slepenība ir aizkavējusi arī teroraktu organizēšanā apsūdzēto tiesāšanu. ASV militārā tiesa Gvantanamo bāzē Kubā šonedēļ atsāka pirmstiesas procesu pret pieciem 11. septembra teroraktu organizēšanā apsūdzētajiem.
Apsūdzēto vidū ir arī par teroraktu galveno plānotāju uzskatītais Halids Šeihs Mohammeds, kurš tika notverts 2003. gadā Pakistānā. Notiesājoša sprieduma gadījumā visiem pieciem var tikt piespriests nāvessods. Viņiem apsūdzības tika izvirzītas jau pirms deviņiem gadiem.
Lietas izskatīšana pērn tika atlikta Covid-19 dēļ, tomēr tās gaitu kavē arī ASV varas iestāžu slepenība.
Pēc laikraksta “The New York Times” aplēses, nodokļu maksātājiem viena šajā cietumā ieslodzītā uzturēšana gadā izmaksā 13 miljonus dolāru. Šobrīd Gvantanamo cietumā atrodas 39 ieslodzītie, bet agrāk to skaits sasniedza 700. Lai arī Baidena administrācija ir paudusi vēlmi slēgt Gvantanamo cietumu, šobrīd notiek tā paplašināšanas darbi 15 miljonu dolāru apjomā, būvējot jaunu tiesas zāli un darba telpas.
Cietumu atvēra Buša administrācija 2002. gadā, izvēršot karu pret terorismu un ieslogot tur aizdomās turētos bez apsūdzību izvirzīšanas. Obama solīja slēgt Gvantanamo cietumu, bet to neizdarīja, savukārt Tramps solīja to atkal piepildīt pilnu, bet arī tas nav noticis.
Juristi norāda, ka daudziem atlikušajiem ieslodzītajiem neizdosies celt apsūdzības tāpēc, ka pierādījumi satur sensitīvu informāciju, kā arī tāpēc, ka liecības varētu būt iegūtas spīdzināšanas rezultātā.
Džihādisti saglabā pozīcijas Afganistānā
Atsevišķs jautājums ir par terorisma draudu pieaugumu pēc tam, kad ASV spēki ir aizgājuši no Afganistānas un tur pie varas atkal ir nākuši talibi, kuriem ir ciešas saites ar “Al Qaeda”. ASV pretterorisma operācijas pēdējos 20 gados ievērojami novājināja “Al Qaeda”, tomēr pilnīgi sakauts šis grupējums nekad nav bijis.
Pēc ASV spēku aiziešanas un talibu nākšanas pie varas ir pamatotas bažas, ka “Al Qaeda” varētu izmantot situāciju, lai pārgrupētos, un Afganistāna atkal pārvērstos par islāma ekstrēmistu vervēšanas un apmācību vietu. Talibi Afganistānā no cietumiem jau ir atbrīvojuši vairākus simtus “Al Qaeda” biedru.
Kad Trampa administrācija pērn februārī panāca vienošanos ar talibiem par ASV spēku izvešanu, talibi solīja, ka neļaus “Al Qaeda” darboties Afganistānā. Tomēr ANO rīcībā esošā informācija liecina, ka talibi sarunu laikā ar ASV regulāri apspriedās arī ar “Al Qaeda” un solīja, ka “ievēros vēsturiskās saites”, kuras saista abus šos grupējumus, vēsta laikraksts “The Financial Times”.
Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērnss šā gada sākumā ASV Kongresā norādīja, ka tādi teroristu grupējumi kā “Al Qaeda” un “Islāma valsts” šobrīd no Afganistānas nespēj sarīkot uzbrukumu ASV, vēsta raidsabiedrība CNN. Viņš gan atzina, ka pēc ASV aiziešanas no Afganistānas “savākt izlūkinformāciju un rīkoties draudu gadījumā būs grūtāk”.
Kritizē prezidentu Baidenu
Prezidents Baidens ir norādījis, ka ASV pret teroristiem cīnās dažādos reģionos, arī tur, kur nav pastāvīgas Savienoto Valstu militārās klātbūtnes. Tieši tas pats tikšot darīts arī attiecībā uz Afganistānu.
Kāda 11. septembra teroraktu upura dēls nodēvējis prezidentu Baidenu par “galveno slepkavu” un ieteicis viņam neapmeklēt piemiņas ceremonijas sakarā ar traģēdijas 20. gadskārtu, atzīmē laikraksts “The Washington Examiner”.
Niks Haross, kura māte gāja bojā teroristu uzbrukumā Pasaules tirdzniecības centram Ņujorkā, uzskata, ka Baidens nav apliecinājis līdzjūtību 13 amerikāņu karavīru, kas gāja bojā sprādzienā Kabulas lidostā, ģimenēm.
“Es pieprasu, lai prezidents Baidens neparādās traģēdijas vietā,” paziņojis Haross. “Tā tagad ir svēta zeme, un būtu nepiedienīgi, ja viņš izmantotu mirušos kā politisku atbalstu savam tā saucamajam uzvaras aplim.” Viņaprāt, Baidens ir nodevis amerikāņus un ASV sabiedrotos afgāņu karavīrus.
