2000. gada 26. maijā. Pamatakmens leģionāru Brāļu kapiem Lestenē 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 20 gadiem Lestenē pie luterāņu baznīcas ap 50 aicinātu viesu – bijušo leģionāru, Saeimas deputātu, Brāļu kapu komitejas, “Daugavas vanagu” un pašvaldības pārstāvju, kā arī citu ieinteresēto klātbūtnē lika pamatakmeni Otrā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru Brāļu kapu memoriālajam ansamblim.
Uzrunu sacīja NBS komandieris, pulkvedis Raimonds Graube, pamatakmens iesvētīšanas ceremoniju veica Tukuma mācītājs Jānis Saulīte.
Kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm būvbedrē ielika Nacionālās karavīru biedrības vadītājs Nikolajs Romanovskis, bijušais leģionārs Edgars Skreija un Saeimas deputāts Juris Dobelis.
Kapsulu pārsedza ar pamatakmeni, kurā iegravēti vārdi: “Ar šo akmeni sākās Latviešu leģiona karavīru Brāļu kapu celtniecība 2000. gada 26. maijā.”
Savukārt uz akmens lika piecu latu sudraba monētu un ziedus, tad uzlēja pirmo betona kārtu. Pēc ieceres, Lestenei bija jākļūst par trešo lielāko Latvijas valsts svētvietu tūdaļ pēc Brāļu kapiem Rīgā un Brīvības pieminekļa. Idejas autors un virzītājs bija Nikolajs Romanovskis.
Jau 90. gadu beigās sākās sistemātiska kritušo leģionāru pārapbedīšana Lestenē. Kad 5. novembrī līdz ar tēlnieces Artas Dumpes veidoto memoriāla centrālo tēlu “Dzimtene Māte – Latvija” oficiāli atklāja arī pašu memoriālu, tajā atdusējās ap 500 leģionāru (šobrīd ap 1000 un vēl ap 11 tūkstošiem kritušo vārdu iekalti piemiņas sienās).
Nepieciešamos līdzekļus memoriālam sākotnēji vāca ziedojumos, taču 1999. gadā tie sāka saņemt arī valsts budžeta finansējumu.
