20 Latvijas spilgtākie uzņēmēji – no idejas līdz panākumiem pasaulē 0
Latvijas spēks ir inovācijās un eksportā. Mūsu uzņēmēji ir apliecinājuši spēju gūt panākumus pasaulē. Jau 19. reizi apstiprināsim to ar jauniem, spilgtiem piemēriem, pasniedzot Eksporta un inovācijas balvu. Lai veicinātu izcilāko uzņēmumu atpazīstamību un viņu piemēri iedvesmotu citus uzņēmējus un ik vienu no mums, izstāstīsim visu konkursa nominantu veiksmes stāstus raidījumā “Latvijas uzņēmējs – no idejas līdz panākumiem pasaulē”.
Šajos raidījumos mēs redzējām 20 Latvijas spilgtākos uzņēmējus. Un šoreiz noskatīsimies, kā viņiem visiem 20 iet, ko par to domā žūrija un kā tas ietekmē Latvijas ekonomiku.
Inovācijas čempions
“SAF Tehnika” ir viens no vadošajiem mikroviļņu, radiokomunikāciju iekārtu, spektra analizatoru un bezvadu vides monitorēšanas sensoru ražotājiem pasaulē.
“Mēs esam šajā nišā radījuši vēl nebijušus produktus. Visā “SAF” pastāvēšanas vēsturē mēs esam savas iekārtas pārdevuši vairāk nekā 130 pasaules valstīm,” stāsta “SAF Tehnika” pārdošanas direktors Toms Kalderovskis.
“Dinex Latvija” ir komerctransporta izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu ražotājs. “Dinex” grupas inovāciju centrs Latvijā attīsta tehnoloģijas, kas ļauj efektīvāk izmantot alternatīvu enerģiju transporta un enerģetikas industrijās.
“Mēs Latvijā esam radījuši un patentējuši tehnoloģijas, kas ļauj pasaules slaveniem zīmoliem ražot jaunas paudzes tehniku,” stāsta “Dinex” grupas inovatīvo tehnoloģiju vadītājs Romāns Pjankovskis.
“LMT” lielu uzmanību un investīcijas veltīs viedo risinājumu izstrādei un eksportam, kas ir uzņēmuma šī gada stratēģiskā prioritāte.
“Kopā mums ir pieci biznesa virzieni, kas attīsta savus produktus gan Latvijas tirgum, gan eksportam. Visas šīs inovācijas, kas mums ir, tās ir piedzimušas no ekosistēmas sarunām, iesaistoties gan privātajam, gan publiskajam, gan akadēmiskajam sektoram, saprotot, kā uz tāfeles, kā uz kartes tu tos punktiņus vari savienot,” stāsta LMT Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis.
Kad esam iepazinušies ar konkursa dalībniekiem un Latvijas spilgtākajiem uzņēmumiem, tūlīt pat ir laiks uzzināt žūrijas viedokli.
Latvija un inovācijas, to novērtēšana. Cik viegli vai grūti tas ir?
“Grūti ir tad, ja gribas izvērtēt tā tikai uz sajūtām. Es pārstāvu iestādi, kura grib visu izmērīt skaitļos. Un arī inovāciju, ja labi grib, var izmērīt skaitļos, tāpēc šogad arī esam pamainījuši veidu, kā inovāciju apbalvot – tiešām paņemam un paskatāmies, ko uzņēmums pats ir pateicis par sevi, cik tad viņš tērē pētniecībai un attīstībai, kas arī ietver to inovācijas stāstu,” atbild Raimonds Lapiņš, Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks.
“Daļa no šīs inovācijas šajos skaitļos, ir arī tāda, ko cilvēki paši neapzinās un nav izstāstījuši šo stāstu, ka viņi inovē. Mums ir daudz piemēru, kur uzņēmums, kamēr viņam nepaprasa: “Klau, bet pagājušajā gadā izstrādājāt jaunas pārslas un tam iztērējāt naudu?”. Tā taču ir inovācija. Uzņēmēji paši nezina, ka ir lieli inovatori,” norāda viņš.
“Viens ir uzzināt, ka mēs varam, otrs, uzņēmēdarbībā, biznesā, atšķirībā no valsts, ir ļoti svarīgi, ka par tevi zina. Piemēram, tas pats pieminētais pārslu ražotājs. Neviens nepirks, ja neviens pasaulē nezina. Tāpēc šie stāsti, tai skaitā, ka es esmu inovatīvs uzņēmums, ka mēs ne tikai zāģējam kokus, kas arī ir labi, bet, ka mēs no šiem kokiem mākam saražot produktus, pielikt klāt vērtību.
Un arī uz ārpusi stāstīt, ne tikai lepoties priekš sevis, ka mēs varam, bet arī ārpusē parādīt, ka šī nav pasaules mala, kurā debesis ir zemu, nekas nenotiek, bet šī ir arī valsts, kurā rodas jaunas idejas, pie tam pasaulē konkurētspējīgas,” stāsta Lapiņš.
Eksporta jaunpienācējs
“Rudy’s Kombucha” ir strauji augošs Latvijas uzņēmums, kas dibināts 2019. gadā kā neatkarīgs ģimenes uzņēmums. Specializējas augstas kvalitātes, vegāniskas, probiotiskas un bezglutēna kombučas ražošanā.
“Mēs sākām likt diezgan daudz augļus klāt un radījām viņu tādu limonādīgu. Labā ziņā noriskējām un trešdaļu savu apgrozījumu ieguldījām izstādes “Anuga” samaksā par stenda vietu un atradām pirmo lielo eksporta partneri no Grieķijas,” stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Edgars Elbergs.
“Cosmetics Nord” ir inovatīvs, augstas kvalitātes privātās un baltās etiķetes kosmētikas ražotājs, kas piedāvā sejas kopšanas, ķermeņa kopšanas un matu kopšanas produktu izstrādes un ražošanas pakalpojumus ilgtspējīgā veidā.
“Mēs ražojam kosmētikas zīmolus. Mēs Eiropā esam vadošie un mūsu nākamie soļi ir Amerika,” stāsta “Cosmetics Nord” pārstāvis Kristaps Birmanis.
“Aeonpump” ir inovāciju līderis sūkņu tehnoloģijās. Tā ir kompānija, kura izstrādā vieglus, mobilus un uzticamus sūkņus, kas atbilst mūsdienu prasībām.
“Mūsu darbadiena sākas jau agri, sešos no rīta, kad ar mums jau sāk komunicēt Austrālija, un tā turpinās sešos vakarā, kad pieslēdzas Amerika, – pa vidu mums ir Eiropa. Ejam uz mēķi, kuru mēs redzam un tad jau viss sanāks,” stāsta kompānijas līdzdibinātājs Ernests Lāčaunieks.
Kad esam iepazinušies ar Latvijas spilgtākajiem uzņēmumiem, laiks uzzināt žūrijas viedokli.
Latvija, izaugsme, eksports, izrāviens. Tas viss vienā notikumā, vienā milzīgā piedzīvojumā ir savijies kopā, runājot par aizvadīto gadu un tā rādītājiem.
“Tieši tā. Patiesībā Eksporta inovācijas balvā viena no interesantākajām kategorijām ir eksporta jaunpienāciju kategorija. Tie ir tie uzņēmi, kuri savus rādītājus ir sasnieguši pēdējo gadu laikā. Un atskatāmies uz tiem pēdiem gadiem, tas ir gan kovids, gan Krievijas iebrukums Ukrainā. Visu laiku mēs runājam par izaicinājumiem. Faktiski eksporta jaunpienācijai ir tie, kuri tos izaicinājumus ir pārvarējuši,” norāda Kaspars Rožkalns, eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs.
“Dienas beigās mēs satiekam šos cilvēkus, kas vada uzņēmumus, un tas ir par tām degošajām acīm, kuriem deg tās acis, kuri ir izgājuši cauri grūtībām, un viņi faktiski ir pie tā sliekšņa, kad viņi kļūs lieli,” turpina viņš.
Vai žūrija bija vienisprātis par kandidātiem?
“Diskusijas bija karstas, līdz ar to bija vairāki, es teiktu, top 5 bija ļoti tāds… Katrs argumentēja no žūrijas, kāpēc viņam liekas, ka tieši šis ir pelnījis būt par laureātu un balvas ieguvēju,” atzīst Rožkalns.
“Beigās, protams, mums izdevās vienoties, kāds ir tops un kāpēc viņš ir tāds. Līdz ar to tas bija vienbalsīgs lēmums, kas, man liekas, arī bija svarīgi. Parasti saka, kur ir divi latvieši, tur trīs partijas veidojas. Žūrijai tomēr izdevās konsolidēties un saprast, kuram ir tas lielākais potenciāls, kuram ir tās degošākās acis, kurš ir visvairāk skatījies nākotnē,” skaidro viņš.
Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts
Kamieļparks “Rakši” atrodas septiņus kilometrus no Cēsīm un te mīt vairāk nekā 200 dzīvnieki. Pieejams izjādes ar kamieļiem, pastaigas ar lamām, izbraucieni ezeļu pajūgos, tiešā kontakta lemuru bērošana un daudzas citas izklaides.
“Bijām Kipras Pafos zodārzā, ierodzījām lemurus, paši izbaudījām šo pakalpojumu uz visiem simts. Ar Eliju runājām, kaut kas tāds arī vajadzīgs Latvijā, jāiedod arī latviešiem šīs emocijas.” stāsta “Rakšu” saimnieks Kristaps Blaus.
“Ziedlejas” ir vieta, kur dabas tuvumā uzlādēties kopā ar sev tuvajiem. Tā atrodas netālu no Siguldas, Gaujas Senlejas krastā, un piedāvājumā ir dabas spa jeb pirts rituāli, veidojot kompleksu ar starptautiski novērtētu arhitektūru un dizainu.
“Mēs esam dažus mēnešus atpakaļ parakstījuši pirmo franšīzes līgumu ar vienu Šveices fondu, kas plāno “Ziedleju” konceptu vienā Slovēnijas kurortā,” stāsta “Ziedleju” saimnieks Māris Alberts.
Salaspilī atrodas Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs – lielākā augu kolekcija Baltijā. Šogada šajā dārzā durvis vērusi vēl viena ēka – vides izglītības centrs “Botania”, lielākais vides izglītības centrs Baltijā, kas veltīts tieši augiem.
“Par augiem mums ir jāstāsta caur sajūtām, lai būtu gan interesanti profesionālim, gan arī tādām apmeklētājam, kurš ir jāieinteresē par augiem,” stāsta vides izglītības centra “Botania” kuratore Laura Līdaka.
“Inženieru arsenālā” ir izveidotas četras ekspozīciju zonas, centrā izvietotas vairāk nekā 40 retro automašīnas, vairāk nekā 80 motocikli un mopēdi, un liels skaits aksesuāru. Īpaša loma veltīta Daugavpils industriālajam mantojumam.
“Gada laikā mēs spējām piepildīt šīs visas telpas ar lieliem un mazajiem eksponātiem. Galvenā ideja – ja jums tas stāv garāžā, šeit ir fantastiski apstākļi, un tas viss ir apskatāms,” stāsta Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra “Inženieru arsenāls” vadītājs Raitis Ķikusts.
“Mūsu turisma produkts ir mūsu atjaunotā “La tenute italiana”, kurā ietilpst itāļu restorāns, četruzvaigžņu viesnīca un mūsu vinotēka. Mēs paši esam iemīlējušies Itālijā, itāļu produktos un arī caur to itālisko mēs varam parādīt savu viesmīlību – bagātīgi klātos galdos, garšīgā vīnā. Un arī tas, ka itāļu tradīcijas ir ļoti spēcīgas,” stāsta “Silene Resort & SPA” direktore Iveta Lobanovska.
Kad esam iepazinušies ar visiem dalībniekiem, dosimies aprunāties ar žūrijas pārstāvjiem.
“ “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” – tāda ir viena no Eksporta inovāciju balvas kategorijām. Šajā gadā mēs saņēmām vairāk nekā 20 pieteikumus, tā kā ir jauni tūrisma piedāvājuma produkti Latvijā,” stāsta Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore.
“Uzņēmēji, neskatoties uz sarežģītiem, grūtiem laikiem, spēja atrast jaunas idejas, arī atrod līdzekļus investēt jaunos produktos un arī padarīt šo piedāvājumu pievilcīgāku,” uzņēmējus uzteic Šīrava.
Viens no vērtēšanas kriterijiem ir arī tas, vai šis uzņēmums spēj piedāvāt turisma pakalpojumu nesezonā, jo vasaras sezonā, protams, nav nekādu problēmu, tūristi brauc, brauc pa visu Latviju, bet tad, kad pienāk ziemas sezona, tad ir jāpadomā, kur doties un ko darīt. Un tādēļ mēs arī īpaši vērtējam to, vai šis jaunais tūrisma produkts ir piemērots arī ziemas sezonai,” norāda viņa.
Eksporta pieauguma līderis
“Edge Autonomy” ir daudzveidīga bezapkalpes platformu ekosistēma ar globālu bāzi, kurā ir vairāk nekā 600 pieredzējušu darbinieku, tostarp daži no pasaulē labākajiem bezapkalpes sistēmu inženieriem un kravas sensoru ekspertiem.
“Tas ir lidaparāts, kurš lido bez pilota. Galvenā funkcijā ir izlūkošana. Tas viss tika uzbūvēts uz lielas gribas sapniegt pasaules virsotnes,” stāsta uzņēmuma biznesa attīstības direktors Eiropā Konstantins Krivovs.
“AmberBirch” ražo daudzfunkcionālu finieri, kas piemērots dažādiem pircēju segmentiem, tai skaitā mēbeļu detaļu un saplākšņa ražotājiem. “AmberBirch” mērķis ir kļūt par nozīmīgu augstākas pievienotās vērtības kokapstrādes produkcijas eksportētāju.
“2023. gadā mēs pievienoto vērtību šeit saražojām 7,5 miljonus,” stāsta Raimonds Spūls-Vilcāns, SIA “AmberBirch” uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
“Yokohama TWS Latvia”, agrāk pazīstams kā “Trelleborg Wheel Systems Liepaja”, ir vadošais metālapstrādes uzņēmums, kas specializējas lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas disku ražošanā.
“Mēs tos mākam labāk saražot un mēs tos mākam saražot tieši vislabāk Liepājā, jo, ja mēs paskatāmies “Yokohamas” grupu, tad riepu ražotnes ir visur pasaulē, bet disku ražošanas ir tikai un vienīgi Liepājā, Latvijā,” stāsta Yokohama TWS Latvia” ražotnes vadītāja, valdes locekle Liene Giertmane-Done.
Akciju sabiedrība “Balticovo” ir simtprocentīgs Latvijas kapitāla uzņēmums un ir Ziemeļeiropas vadošais olu un olu produktu ražotājs. Uzņēmums nodrošina darbu 3,5 miljoniem čaklām dējējvistām, kuras ik dienu sarūpē 2,5 miljonus olu.
“Tuvākie gadi noteikti ir saistīti ar ārpussprostu olu piegādi Eiropā, jo nākamgad tas būs milzīgs izaicinājums visiem Eiropas ražotājiem, kur mēs plānojam visiem ielikt kliņķi. Mēs spēsim nodrošināt visu Baltiju ar laimīgo vistu olām,” stāsta Toms Auškāps, AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis.
“Bucher Municipal” ir Latvijas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmums, kas ražo ielu tīrāmās mašīnas. Uzņēmumā saražotā produkcija tiek eksportēta uz aptuveni 40 valstīm visā pasaulē, galvenokārt Eiropas lielākajām valstīm – Franciju, Itāliju, Vāciju, Spāniju, Lielbritāniju, Šveici, Skandināvijas valstīm un citur.
“Mēs citīgi ar savām rokām arvien vairāk un vairāk mašīnas šeit saražojam, samontējam un pārdodam plašajā pasaules tirgū,” stāsta “Bucher Municipal” vadītājs Mikus Brakanskis.
“Latvijas Finiera” vadošais darbības veids ir bērza saplākšņa produktu ražošana, pētniecība un attīstība.
“Ir realizējušās tās investīcijas, kuras mēs esam investējuši ražošanas efektivitātē. Tās lietas, ko mēs esam ieguldījuši resursu sagādei, tas mums ir ļāvis palielināt ražošanu un arī eksportu. Mēs domājam jau par ļoti tālu nākotni par tiem produktiem, kuri paliek pāri ražošanas procesā. Šī ir “Betulin lab” un šeit no bērza tāss mēs iegūstam betulīnu,” stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Mārtiņš Lācis.
Kad esam iepazinušies ar konkursa dalībniekiem un Latvijas spilgtākajiem uzņēmumiem, tūlīt pat laiks uzzināt žūrijas viedokli.
Pie visa tā kas notiek mūsu pasaulē, kā ir iespējams vispār būt par izaugsmes līderi, par inovāciju līderi, par eksporta līderi?
“Tur droši vien ir ļoti daudz atkarīgs no konkrētā uzņēmuma, kāda ir tā viņa veiksmes formula, bet jāsaka, ka jā, šis ir tāds ļoti liels nenoteiktības laiks. Un arī ja mēs runājam par Latvijas ekonomiku, tad tas ir jau otrais gads ar ļoti tādu nīkulīgu izaugsmi. Un to mēs arī faktiski redzam uzņēmumu darbībā,” atzīst Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe.
“Jā, protams, šis ir konkurss, tāpēc ir labākie, un attiecīgi viņiem ir kaut kādas savas formulas, kā viņiem izdodas šo eksportu kāpināt. Jāsaka, ka bieži šobrīd uzņēmumos novērotais ir tas, ka šī veiksmes formula ir atrast kādus nišas produktus. Pēc standarta produktiem pieprasījums ir samazinājies, bet uzņēmumi meklē tādus netradicionālus ceļus, kā tomēr šo klientu atrast,” skaidro ekonomiste.
Eksporta čempions
SIA “Pindstrup Latvia” ir Dānijas uzņēmuma “Pindstrup Mosebrug” akciju sabiedrības meitas uzņēmums Latvijā. Tas darbojas ar kūdras ieguvi un augstas kvalitātes substrātu ražošanu. Šos substrātus uzņēmums eksportē uz 80 valstīm visā pasaulē.
“Lielākie mūsu tirgi ir Ķīna, ASV – divi pretēji kontinenti. Šī ir pasaulē lielākā substrāta rūpnīca vienā adresē, pasaulē vairs lielākas nav,” stāsta Edijs Ločmelis, SIA “Pindstrup Latvia” finanšu un administratīvais direktors.
“Mums ir astoņas ražotnes. Sauriešos “Knauf” rūpnīca nav tikai reģipša vai ģipškartona rūpnīca, bet tas ir ļoti plašs materiālu klāsts. Kopumā mēs realizējam 2,5 tūkstošus produktu vienības, kas tad arī ir pamatā mūsu izrāvienam. Pamata produkcija vairāk vai mazāk ir viena un tā pati, bet risinājumi, ko mēs piedāvājam, tas nāk līdzi šim produktam, tie katru gadu mainās un papildinās. Katru gadu mēs ieguldām aptuveni pusprocentu no mūsu apgrozījuma izpētē un attīstībā,” stāsta Arnis Ivanovs, SIA “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs.
“Evolution” ir vadošais tiešsaistes, izklaides produktu un pakalpojumu izstrādātājs. Tas ražo plašu klāstu ar reāllaikā notiekošām spēlēm.
“Mēs esam lielākie tirgū visā, visā pasaulē. Mēs esam paši pirmie un paši lielākie. Pasaule ir mūsu tirgus, mūsu galvenais eksporta mērķis. Pēdējo 5 gadu laikā mums studiju skaits pasaulē ir dubultojies. Mēs esam visur pasaulē. Pasaule ir tas, uz ko mēs tēmējam, bet līdz ar to arī palīdzam Latvijas ekonomikai,” stāsta Anna Elīna Balode, “Evolution” zīmolvadības un komunikācijas vadītāja Latvijā, Lietuvā un Rumānijā.
Kad esam iepazinušies ar Latvijas spilgtākajiem uzņēmumiem, laiks uzzināt žūrijas viedokli.
Kas šiem labākajiem uzņēmumiem ir jādara, lai būtu labākie?
“Manuprāt, šogad varēja ļoti izteikti redzēt, ka tie ir uzņēmumi, kuri domā ilgtermiņā. Viņi visi domā par ilgtspēju, viņiem visiem ir aprites ekonomikas lietas, viņiem visiem ir ieviestas dažādas darbinieku līmeņu metodes, ko viņi izmanto. To ļoti varēja redzēt tieši šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,” norāda Aija Jaunzeme, LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore.
Paldies, ka kopā ar mums izsekojāt līdzi Latvijas daudzsološāko uzņēmumu stāstiem, bet pavisam drīz jau galvenā apbalvošana.
Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”, un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”.
