20 “itāliešu dievietes” Monikas Beluči atziņas par dzīvi, mīlestību un skaistumu 0
Aktrises Monikas Beluči vārds ir sinonīms skaistumam un sievišķībai. Krāšņa, apburoša un eleganta, Monika ir viena no sievietēm, pār kuru laikam nav varas. Ar gadiem viņa kļūst tikai labāka kā izsmalcināts vīns. Ne velti Moniku nodēvējuši par itāliešu dievieti – viņai tikai jāpaiet garām un jebkurš vīrietis ģībst aiz sajūsmas.
Vēl skolas gados Monika izcēlās ar apbrīnojamu skaistumu un grasījās veidot juristes karjeru, taču izglītībai bija vajadzīga nauda, un viņa 16 gadu vecumā sāka piestrādāt par modeli. Līdzko Monikas fotogrāfijas nokļuva glancētajos žurnālos, par viņu ieinteresējās pazīstami režisori. Tā arī sākās izcilās aktrises kinokarjera.
Tagad Beluči ir 53 gadi, un viņa var izkonkurēt jebkuru jaunu meiteni.
Lūk, 20 izcilās aktrises domugraudi par dzīvi, mīlestību un skaistumu!
Skaistums sievietei kļūst par problēmu tikai divos gadījumos: kad tā nav un kad nav nekā cita, izņemot skaistumu.
Sieviete var mīlēt tā, it kā nekad neaizies. Taču var pienākt tāda diena – aizies tā, it kā vispār nebūtu mīlējusi.
Ļaudis var piedot cilvēkam prātu, pat talantu, bet skaistumu nekad.
Man vienalga, kas sajūsminās par viņu. Man nav svarīgi, kas viņas ir, ar ko nodarbojas un cik stipri viņš tām patīk. Es jau kopš bērnības apzinos visu sieviešu samaitāto būtību un neuztveru viņas nopietni.
Atklāti sakot, greizsirdībai vispār nav jēgas. Jo mans vīrietis ir mans. Kaut vai sities pret sienu, par jūsējo viņš nekļūs. Nekad!
Skaistums kļūst dzīvs un interesants, kad to paslēpj apģērbs. Mīlestība dzīvo tikai tad, kad ir cieņa vienam pret otru un brīvība. Vēlme iegūt otru kā lietu ir absurds.
Nesaprotu sievietes, kuras saka, ka vīriešu seksuālā vēlme viņas pazemo. Manuprāt, viņas vienkārši nav apmierinātas ar sevi.
Es jūtos vienatnē ar sevi labi un komfortabli, bet ne tāpēc, ka esmu skaista. Es pazīstu daudzus ļoti skaistus cilvēkus, kuru dzīve ir briesmīga. Un viņiem ir ļoti slikti vienatnē ar sevi. Izjust iekšēju komfortu nav tas, kā tu izskaties ārēji, bet tas, kā tu jūties iekšēji. Es esmu laimīgs cilvēks, jo esmu saņēmusi daudz mīlestības pret sevi – man ir ļoti liela ģimene.
Mums neviens nepieder: ne mūsu vīri, ne bērni. Mēs varam tikai ar kaut ko dalīties ar cilvēkiem, kurus mīlam.
Neparko uz pasaules es negribētu, lai man atkal būtu divdesmit. Tagad es esmu daudz laimīgāka nekā tolaik, jo tajā vecumā mēs vēl tikai iepazīstam sevi, mēģinām saprast, kas vēlamies būt, ciešam no nepārliecinātības par sevi. Pašlaik es skaidri zinu, ko man vajag, un bez kā es varu iztikt.
Vajag būt iecietīgiem. Jo kas mēs tādi: neprāši, kas cenšas noturēt līdzsvaru uz zemeslodes, kas arī pati, griežoties trakā ātrumā, ceļo Visumā. Kurš šādos apstākļos var būt pilnīgs?
Nevajag neieredzēt cilvēkus, kuri skauž, jo viņi atzīst, ka tu esi labāks.
Kāds man teica, ka visu aktieru iekšienē ir dusošās skaistules, un katru reizi spēlējot lomu, viena no šīm skaistulēm pamostas. Mums iekšienē ir viss. Mums tikai tas jāierauga.
Manuprāt, ir muļķīgi esot jaunai un skaistai, kļūt par kāda naudasmaisa mīļāko, bezgalīgi dedzināt dzīvi burziņos. Skaistumam ir jāpalīdz mums iegūt harmoniju un jēgu šajā trakajā pasaulē.
Sievišķība – tā ir harmonija, dabiskums un jutekliskums.
Pēc nodarbošanās ar mīlestību vīrietis aizmieg, bet sieviete domā, kā viss noticis.
Ja tu esi dumja, tas ir trūkums, bet tad, ja tu esi gudra un zini, kā izmantot savu skaistumu, tā ir vērtīga īpašība.
Cilvēka prāts attīstās tehnoloģiskajā plānā, nevis jūtu jomā.
Vīrieši cenšas noturēt varu uz sievietes rēķina. Viņi baidās no patstāvīgām skaistulēm, viņus vilina jaunas, nenobriedušas meitenes, kurām blakus vīrieši sev šķiet spēcīgi.
Sieviete aktrise ir nedaudz vairāk nekā sieviete. Vīrietis aktieris ir nedaudz mazāk nekā vīrietis.
Avots: “uspeh.club”
