1914. gadā, sākoties 1. Pasaules karam, Rozentālu gandrīz apcietina kāds pārcentīgs krievu zaldātiņš – viņš nolēmis, ka aizdomīgais vīrs jūrmalā skicē kara plānus… 0
Karam plosoties, Rozentāls ar ģimeni nolemj Latviju pamest, pārcelties uz sievas dzimteni Somiju. Tomēr vēl pirms aizbraukšanas tieši viņš uzzīmē karogus pirmajiem latviešu strēlnieku pulkiem.
1916. gada ziemas saulgriežos Rozentāla darbistabā no sienas nokrīt un saplīst īpaši rūpīgi izstrādāts Rozentāla darbs – viens no “Gulbju jaunavas” variantiem. Kalpone, Somijas lauku meiča, izsaucas, ka tas uz nāvi – un dažas dienas vēlāk, 29. decembrī, Rozentāls sievas rokās mirst.
Jani Rozentālu apglabā Helsinku Vecajos kapos, taču 1920. gadā pārapbedī Meža kapos. Ellija ar bērniem, kaut gan varējusi palikt Somijā, pārceļas atpakaļ uz Latviju, jo grib, lai bērni izaug par tādiem pašiem latviešu patriotiem, kāds bijis tēvs. Tieši viņai lielā mērā varam pateikties par bagātīgo Rozentāla darbu kolekciju Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.
