Meksikā pavadītās dienas bija trompešu skaņu, dziesmu, bungu rīboņas, smaržu, garšu piesātinātas. Atmiņā paliks arī asie meksikāņu ēdieni (tapas, načos, čičerone, tuna – kaktusu augļi), našķi un dzērieni. Viss tiek jaukts vai pasniegts ar trīs veidu čili. Lai gan organizatori apgalvoja, ka ēdienkarte pielāgota pasaules virtuvei… 1
Šis pagājušās vasaras piedzīvojums man noteikti mācījis skatīties uz dzīvi ar gaišāku skatu, jo latvieši uz meksikāņu fona tik tiešām izskatās kā ļoti egocentriska un nīgra tauta. Ne reizi meksikāņi nesūdzējās par savu dzīvi vai apstākļiem, arī tad, kad saruna bija par politiku. Viņiem politika ir kaut kas tāls, kas neskar viņu dzīvi, lai gan vidēji mēnesī meksikāņi pelna kādus 60 – 90 eiro. Jāapzinās, ka Latvijā dzīvojam labi, ļoti labi! Te ir daudz iespēju, brīvība, nekas netraucē kaut ko mainīt sevī un savā dzīvē, ja to vēlamies.
Uzziņa
* Noteikti jāapskata kādas no seno indiāņu Saules un Mēness piramīdām.
* Ja iznāk būt Mehiko, jāizbrauc ar kuģīti pa Meksikas kanālu. Kanālu sistēmas kopējais garums ir 10 000 km, un kādreiz šis bijis galvenais tirdzniecības ceļš ziedu tirgotājiem. Laivas atgādina gondolas, tikai daudz raibākas, un kanāla malas bagātīgi rotā “eņģeļu taures” un citi krāšņumaugi.
* Jārēķinās, ka transporta kustība naktīs uz lielceļiem ir intensīvāka un lēnāka nekā pa dienu. Naktīs lielākoties brauc lielie kravas furgoni, piegādājot preces. Tas palielina arī rindas pie municipalitāšu robežām.
* Suvenīrus lētāk iegādāties pie tūrisma objektiem ārpus pilsētām, nevis pilsētu veikaliņos. Vērts iegādāties arī kādu indiāņu darinātu izstrādājumu.
