2. tipa cukura diabēts – 21. gadsimta aizņemtā cilvēka liktenis? 0
Otrā tipa cukura diabēts ir modernā dzīvesveida slimība. Pašlaik mūsu dzīves ritms ir ļoti straujš un stresa pilns. Tas sastāv no termiņiem, pienākumiem, bieži vien negulētām naktīm vai pārāk maz miega un daudz kafijas.
Visam pa vidu ir ātrās uzkodas un saldumi, lai ātri iegūtu enerģiju turpmākam darbam.
Šis raksturojums varbūt ir ar sabiezinātām krāsām, taču ieskicē nozīmīgākos iemeslus straujajam 2. tipa cukura diabēta saslimstības pieaugumam. Tāpēc endokrinoloģe Ieva Tonne-Zariņa skaidro, kādi ir galvenie cukura diabēta riska faktori un cik liela nozīme ir savlaicīgai cukura diabēta atklāšanai.
Diabēta pamatā – samazināta insulīna jutība
Cukura diabēta pamatā ir insulīna rezistence, t.i. samazināta insulīna jutība, ko rada virkne faktoru, taču nozīmīgākie ir aptaukošanās kopumā un liels brīvo taukskābju daudzums aknu šūnās jeb aknu steatoze. Insulīna pamatfunkcija ir panākt cukura iekļūšanu šūnās no asinsrites, lai izmantotu to enerģijas iegūšanai.
Lai nodrošinātu šo funkciju insulīna rezistences gadījumā, nepieciešams divkārt un reizēm trīskārt vairāk insulīna. Vesels aizkuņģa dziedzeris kādu laika sprīdi spēj kompensēt šo kāpināto vajadzību, taču, kad tā kapacitāte sāk mazināties, insulīna līmenis vairs nav pietiekams, un glikozes līmenis asinīs attiecīgi palielinās. Arī augstajam insulīna līmenim asinīs ir negatīva ietekme uz vielmaiņu, piemēram, tas neļauj dedzināt uzkrātās rezerves.
Galvenie cukura diabēta riska faktori:
• neveselīgs uzturs,
• mazkustīgs dzīvesveids,
• liekais svars un aptaukošanās,
• depresija un/vai ilgstošs stress,
• paaugstināts asinsspiediens,
• paaugstināts zema blīvuma (sliktā) holesterīna un triglicerīdu līmenis.
Būtiski risks pieaug arī pēc 45 gadu vecuma un, ja 2. tipa cukura diabēts bijis pirmās pakāpes radiniekiem. Paaugstināta riska grupā ir arī tās sievietes, kurām zināms policistisku olnīcu sindroms vai grūtniecības laikā bijis gestācijas cukura diabēts, vai bērniņa dzimšanas svars pārsniedzis 4500 g.
2. tipa cukura diabēta gadījumā simptomi var attīstīties ļoti pakāpeniski, tāpēc tos pats cilvēks bieži vien nemana.
Viegli paaugstināts cukura līmenis asinīs var radīt hronisku nogurumu, palielināt tendenci uz saslimstību ar elpceļu un citām infekcijām. Ja cukura līmenis asinīs pārsniedz 10 mmol/L, sāk parādīties slāpju sajūta un biežāka urinācija, taču arī tas 2. tipa diabēta gadījumā var attīstīties tik pakāpeniski, ka biežāk to pamana līdzcilvēki.
Pirmais solis – vizīte pie ģimenes ārsta
Ja radušās aizdomas par to, ka cukura līmenis asinīs varētu būt paaugstināts, jādodas pie ģimenes ārsta veikt analīzes, un jānosaka glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā. Ja tas būs izmainīts, ģimenes ārsts veiks papildu analīzes un atkarībā no rezultātiem jau var uzsākt sākotnēju ārstēšanu, pēc tam nosūtot cilvēku pie endokrinologa. Ja minēto simptomu nav, bet ir cukura diabēta riska faktori un/vai cilvēks ir vecāks par 45 gadiem, glikozes līmenis tukšā dūšā būtu jānosaka reizi gadā, pat ja tas iepriekš bijis normas robežās.
Galvenie priekšnosacījumi, lai pēc iespējas mazinātu cukura diabēta attīstības risku, ir veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes, kā rezultātā var panākt liekā svara zudumu. Uzturā jāsamazina vienkāršo jeb “ātro” ogļhidrātu īpatsvars, kas strauji ceļ glikozes līmeni asinīs, piemēram, saldinātie dzērieni, saldinātie jogurti, balto miltu izstrādājumi, baltie rīsi un kartupeļu biezenis, arī saldumi un augļi lielos daudzumos.
Šie produkti jāaizstāj ar tādiem “salikto” ogļhidrātu avotiem kā pilngraudu miltu maize, brūnie rīsi un pākšaugi.
Turklāt dārzeņu daudzumam uzturā jāsastāda vismaz pusi no porcijas. Protams, vēlams arī samazināt vienkāršo tauku daudzumu uzturā, nelietojot krējumu vai sviestu un izvēloties augstvērtīgu augu eļļu gatavošanai.
Par cukura diabētu ir jārunā
Ir svarīgi nenogurstoši stāstīt par cukura diabētu, jo tas, it sevišķi neārstēts, kā liela sniega pika veļ no kalna sev līdzi nopietnus sarežģījumus. Galvenokārt diabēts būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Pieaug miokarda infarkta un insulta risks, kas sākumā izklausās mazliet abstrakti, taču, vienreiz piedzīvots, atstāj neatgriezeniskas sekas.
Slimības gaitā ilgstoši viegli paaugstinātais cukura līmenis veicina hroniska iekaisuma attīstību katrā šūnā, kā rezultātā var rasties gan kāpināta aterosklerozes attīstība asinsvados, gan cukura diabētam specifiskas komplikācijas. Piemēram, perifērā polineiropātija un retinopātija, kas var novest pie būtiska aktivitātes līmeņa ierobežojuma, ja pacients zaudē redzi vai pat nepieciešams amputēt ekstremitāti.
