2 no 11 pēdējā diennaktī jaunatklātajiem Covid-19 pacientiem inficējušies Latvijā 0
Ziņa papildināta pl. 17.20 ar jaunāko informāciju, video un infografiku.
Divi no 11 pēdējā diennaktī jaunatklātajiem koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pacientiem inficējušies Latvijā, līdz ar to ar slimību līdz šim, nedodoties uz ārzemēm, sasirguši kopumā seši cilvēki, izriet no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščikova trešdien preses konferencē sacītā.
Visi no pēdējā diennaktī konstatētajiem saslimušajiem ir pieaugušie.
Septiņi no viņiem ir no Rīgas, savukārt četri no Pierīgas reģiona.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule skaidroja, ka turpmāk iedzīvotāji brigādēs vairs nevar pavadīt pacientus, kā arī uzņemšanas nodaļās netiek ielaistas personas, kas nav pacienti. Izņēmumi tomēr tiek pieļauti gadījumos, kad pacients ir bērns vai persona ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
SPKC eksperts skaidroja, ka dažādais ar Covid-19 saslimušo skaits Baltijas valstu vidū ir primāri skaidrojams ar atšķirīgu veikto testu daudzumu.
Piemēram, Latvijā tiek veikti vairāk testi nekā Lietuvā un 3,3% no visiem testiem ir bijuši pozitīvi, savukārt Lietuvā pozitīvi analīžu rezultāti konstatēti 2,7% gadījumu. “Stratēģija ir līdzīga (..) viņu izmeklēju skaits ir mazāks, līdz ar to pozitīvo skaits ir mazāks,” skaidroja Perevoščikovs.
Patlaban joprojām zināms tikai par vienu atveseļošanās gadījumu, bet drīzumā kopā ar “Centrālo laboratoriju” tiks apkopoti dati par pašreizējo pacientu stāvokli.
Gadījumos, kad pacientam pazūd simptomi, atkārtoto pārbaužu veikšanai, kas galēji apstiprinās izveseļošanos, pie pacientiem brauks “Centrālā laboratorijas” darbinieki.
Vaicāta par brīvprātīgajiem, kuri piesakās palīdzēt NMPD, Cipule norādīja, ka “pašreiz mūsu lielāka interese ir darbs [analīžu nodošanas] teltī”. Šāda opcija būs pieejama pēdējo kursu medicīnas studentiem studentiem.
Bet ir arī studenti no citām fakultātēm, kas ir pieteikušies veikt organizatoriskos darbus, tostarp dažādu dokumentu kārtošanu, reģistrāciju un administratīvos darbus, skaidroja NMPD direktore.
Pirmdien jau tika sagatavoti pirmie 20 brīvprātīgie, kas patlaban jau strādā kādā no trīs analīžu nodošanas teltīm.
“Pašreiz tiek plānota nākamā apmācības diena, kad būs nākamie, kas ir pieteikušies,” piebilda Cipule.
“Bet es vēlētos izteikt pateicību visiem, kas atbalsta dienestu, arī tiem, kas mums dāvina apelsīnus un kafijas automātus, un ļauj mūsu darbiniekiem ieiet kādā uzpildes stacijā un apkalpo viņus bez rindas,” sacīja NMPD direktore.
Savukārt Rīgas Stradiņu universitātes profesors, psihiatrs Māris Taube norādīja, ka pašreizējā “situācija attīstās nedaudz varbūt ne tajā virzienā, kurā tai vajadzētu attīstīties”. Mierinot iedzīvotājus, viņš klāstīja, ka “šādas infekcijas nav nekas jauns un tās vienmēr izsauc stresa situācijas”.
Taube prognozēja, ka cilvēki nomierināsies un adaptēsies situācijai.
“Ar katru dienu šai situācijai vajadzētu nomierināties,” sacīja psihiatrs. Vienlaikus viņš aicināja nebaidīties no cilvēkiem, kurus mēs uzskatām kā draudus savai drošībai.
Psihiatrs aicina cilvēkus uzticēties profesionāļiem, censties atgriezties ikdienas ritmā un, iespējams, pat nedaudz ierobežot to informācijas daudzumu, kas patlaban ir pieejams publiskajā telpā. “Šobrīd raganu medībām nav nekāda pamata,” sacīja Taube.
Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā konstatēti 11 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, savukārt kopumā valstī līdz šim reģistrēts 71 ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību sasirdzis cilvēks, informē SPKC.
No piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.
Tāpat no 17.marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.
Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām.
Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.
Ja Latvijas valstspiederīgajiem līdz 17.martam nav izdevies atgriezties Latvijā, obligāti jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM). Ja tas neizdodas, ĀM lūdz obligāti reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Ministrija ņems šo informāciju vērā, lemjot par atgriešanās risinājumiem. Konsulārajā reģistrā var reģistrēties, izmantojot portālu “latvija.lv”. Ar ĀM Konsulāro departamentu var sazināties pa tālruni +371 26337711.
