1992. gada 25. novembrī. Baltijai svarīga ANO rezolūcija 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju “Par pilnīgu ārvalstu karaspēka izvešanu no Baltijas valstu teritorijām”, kas vērsās pie PSRS mantinieces Krievijas ar aicinājumu pilnībā izvest karaspēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, uzliekot ANO ģenerālsekretāram pienākumu sekot procesam un informēt par to Ģenerālo asambleju.
Baltijas valstīm tas bija nozīmīgs ar ASV un citu rietumvalstu palīdzību panākts diplomātisks žests, kas Krievijas karaspēka izvešanu no divpusējo starpvalstu sarunu un Eiropas līmeņa pacēla pasaules līmenī. ANO dokuments, protams, neko neatrisināja praksē, taču tagad uz rezolūciju kā instrumentu varēja atsaukties gan Baltijas, gan citu valstu amatpersonas, no ANO tribīnes pieprasot tās izpildi un uzturot aktuālu. PSRS sabrukuma brīdī 1991. gadā Baltijas valstīs atradās ap 125 tūkstoši padomju militārpersonu. Apmēram puse bāzējās Latvijā.
1992. gada sākumā Krievija no Latvijas izveda vien simbolisku skaitu karavīru, taču, tā kā tam bija pievērsta liela mediju uzmanība, starptautiskajai sabiedrībai bija radies priekšstats, ka armijas izvešanas ziņā viss notiek un ir kārtībā, kaut tā it nemaz nebija. Borisa Jeļcina Krievija armijas aiziešanu bija sākusi bremzēt, saistot to ar dažādu iekšpolitiska rakstura priekšnoteikumu izvirzīšanu, tostarp runājot par krievvalodīgo “diskrimināciju” un atvaļināto militārpersonu privilēģijām. ANO rezolūcijai vajadzēja paātrināt procesu.
Bez svešas valsts armijas izvākšanas Baltijas valstis nevarēja uzskatīt par pilnībā suverēnām. Krievijas armijas klātbūtne bija destabilizējošs faktors. Kā bija izteicies tobrīd ANO Drošības padomē prezidējošās Ungārijas pārstāvis Andrāšs Erdēšs: “Šī rezolūcija ir aizkavējusies gulbja dziesma Molotova–Ribentropa paktam un Otrajam pasaules karam.” Krievijas armija Latvijas teritoriju pilnībā pameta tikai 1994. gada augusta beigās.
