Pirms 30 gadiem pieņēma lēmumu atjaunot nodegušo un pēc kara pilnībā nopostīto Melngalvju namu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Rīgas pilsētas izpildkomiteja pieņēma lēmumu atjaunot Otrā pasaules kara sākumā nodegušo un pēc kara pilnībā nopostīto Melngalvju namu – ēku, ko reiz uzskatīja par mākslinieciski vērtīgāko Rīgā.
Ideja par atjaunošanu arhitektu un vēstures pieminekļu sargu rindās gan bija cirkulējusi arī padomju okupācijas gados, taču vairāk teorijas, ne prakses līmenī.
Par laimi, toreiz pieminekļu aizsardzības institūcijas spēja panākt, lai, veidojot apbūvi Strēlnieku laukumā un ap to, netiktu skarta zona, kurā atradās Melngalvju nama pagrabi un pamati. Lēmuma pieņemšanas brīdī nebija skaidrs, kas un par kādu naudu atjaunošanu veiks, taču kā mērķi izvirzīja atjaunošanas pabeigšanu līdz 2001. gadam, kad Rīga posās sagaidīt 800 gadu jubileju.
Pēc trim gadiem Rīgas mērs Māris Purgailis nama pamatos svinīgi iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, bet 1996. gada 21. maijā svinīgi sākās arī nama sienu mūrēšana. Būvniecība notika par Rīgas pilsētas naudu un ziedojumiem.
Melngalvju brālības mūsdienu pārstāvji Vācijā bija skaidri pateikuši, ka ēkas atjaunošanas finansēšanā nepiedalīsies, taču arī nekādas īpašumtiesību pretenzijas nevirzīs. Tolaik tika uzsvērts, ka Melngalvju nama būve notiek, izmantojot Latvijas speciālistus un materiālus. Šķita svarīgi pierādīt, ka “esam spējīgi strādāt bez vācu naudas”. Pilnībā no jauna uzbūvētā Melngalvju nama atklāšana notika 1999. gada 28. decembrī.
