Sākumā bija versija, ka “melnās beretes” vedīs uz Kazahstānu, taču beigās galamērķis izrādījās cits 14
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1991. gada 31. augustā. Omonieši prom
Pirms 30 gadiem agrā rītā no Skultes militārā lidlauka, lai dotos uz Tjumeņu, padomju armijas transportlidmašīnās sāka kāpt lielākā daļa bijušo Rīgas omoniešu kopā ar viņu ģimenēm.
Vienošanās par aizvešanu pēc augusta puča izgāšanās tika panākta Latvijas valdības sarunās ar PSRS Iekšlietu ministriju Maskavā.
Sākumā bija versija, ka atmodas laikā naidu iemantojušās “melnās beretes” vedīs uz Kazahstānu, taču beigās galamērķis izrādījās cits.
Bijušo kuratoru pamestie, nu jau nevienam nevajadzīgie, taču bruņotie, apjukušie un uz visu pasauli niknie, tāpēc ārkārtīgi bīstamie omonieši līdz tam bija nocietinājušies savā Vecmīlgrāvja bāzē.
Latvijas valstī viņiem vietas nebija. Kā liecinājis toreizējais Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes priekšnieks Viktors Bugajs, lai izvairītos no bīstamām situācijām, omoniešu izvešana notika apzināti izplatītas maldinošas informācijas aizsegā.
Piemēram, milicijas posteņus 30. augusta vakarā salika uz Jūrmalas šosejas pa ceļam uz Rīgas lidostu, taču patiesībā omoniešus uz Skulti aizveda pa aplinku ceļiem.
Toreizējais Rīgas milicijas priekšnieka vietnieks, vēlāk Interpola Latvijas nacionālā biroja vadītājs Juris Jasinkevičs 2002. gadā intervijā “Latvijas Vēstnesim” pauda: “Izbrauca ar visiem ieročiem, automašīnām un mēbelēm. (..) Atceros, bija jau pirmais septembris, kādi pieci no rīta, kad gaisā pacēlās pēdējā no četrpadsmit kara transporta lidmašīnām, ar kurām aizbrauca omonieši.
Mēs stāvējām ar toreizējo lidostas milicijas priekšnieku, skatīdamies, kā tā aizlido. Pēc tam nobučojām skrejceļu un abi pamatīgi iemetām.
Atgriezies mājās, es laikam pirmo un pēdējo reizi mūžā nogulēju gandrīz diennakti no vietas. Bet, kad pamodos, sapratu, ka man augusta pučs tik tiešām ir beidzies, sākusies cita dzīve un viss ir citādi nekā līdz šim.”
