Lai tiktu kaut vai pie šāda “tarkšķa”, nācās gaidīt rindā gadiem ilgi! Pirms 30 gadiem no konveijera noripoja pēdējais “Trabant” 37
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1991. gada 29. aprīlī. Pēdējā “aizdedzes svece ar jumtu”
Pirms 30 gadiem no konveijera bijušās Austrumvācijas pilsētā Cvikavā noripoja pēdējā automašīna “Trabant” – viens no simboliem pagājušā komunistu laika Austrumeiropā, īpaši Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR).
Kopš 1958. gada bija saražoti 3 096 999 austrumvāciešu leģendāro “tautas auto”, turklāt konstruktīvo īpatnību dēļ pirmais “trabi” no pēdējā īpaši neatšķīrās.
Tam bija 600 kubikcentimetru tilpuma, 26 zirgspēku divtaktu motors un presēta stiklplastam līdzīgā duroplasta virsbūve, kas auto padarīja ārkārtīgi vieglu – tikai 620 kg.
Saukts dažādos mīļvārdiņos, tostarp arī par “aizdedzes sveci ar jumtu”, “Trabant” spēja attīstīt augstākais 90 km/h, taču vadītāji tā rīkojās samērā reti, jo motocikla motora troksnis un plastmasas karosērijas grabēšana tad sasniedza tādu pakāpi, ka neļāva sadzirdēt, ko saka blakussēdētājs.
Tāpat bija jārēķinās, ka auto durvis visdrīzāk veramas ar lielu vēzienu un blīkšķi, turklāt brauciena laikā tās var patvarīgi atvērties.
Ja neskaita šīs un vēl veselu virkni nepilnību, tad “Trabant” atzīts par saviem izmēriem ļoti racionāli iekārtotu četrvietīgu braucamo.
Tam, piemēram, bija cienījamas ietilpības bagāžnieks, kas ģimenes auto svarīgi. Turklāt duroplasta virsbūve nerūsēja.
“Trabant” bija lēts un ilgu laiku VDR pilsonim kalpoja kā teju vienīgā auto iespēja. Bet, kā jau padomju sistēmā, lai tiktu kaut vai pie šāda “tarkšķa”, nācās gaidīt rindā gadiem ilgi.
Vācijas rietumiem un austrumiem apvienojoties, aptuveni pusi Austrumvācijas privātā auto parka veidoja austrumvāciešiem mīļā “Trabant”. Mūsdienās daudzās valstīs pastāv “Trabant” kolekcionāru klubi.
