“Nams, ko sarkanajai armijai dāvājusi “pateicīgā” latviešu tauta!” Kā notika atgriešanās “Māmuļā”? 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1991. gada 26. augustā. Atgriešanās “Māmuļā”
Pirms 30 gadiem Latvijas Augstākās Padomes (AP) komisija deputāta Pētera Laķa vadībā ieradās vēsturiskajā Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā Merķeļa ielā 13, lai pārņemtu to no padomju virsniekiem.
Viņu acīs kopš 1940. gada vasaras tas bija PSRS Baltijas kara apgabala Virsnieku nams, ko sarkanajai armijai it kā dāvājusi “pateicīgā” latviešu tauta.
Ceremonija bija drīzāk simboliska. Juridiski “Māmuļa” joprojām skaitījās PSRS armijas īpašums.
RLB rīcībā koncertu un mēģinājumu rīkošanai virsnieki atvēlēja vien dažas telpas, kamēr pašā ēkā vēl aptuveni gadu turpināja saimniekot paši, gūstot arī komerciālu labumu.
Jāatzīmē, ka mēģinājumi atgūt RLB ēku latviešu kultūras sarīkojumu vajadzībām bija arī 50. gadu beigās, taču tie nebeidzās sekmīgi.
RLB tika atjaunota 1989. gadā, un AP vēl 1990. gada 21. decembrī ar lēmumu “Par 1940. gadā slēgto Rīgas Latviešu biedrību un tās īpašumu” bija atzinusi biedrības likumīgās tiesības uz Merķeļa ielas namu, uzdodot Ministru padomei līdz 1991. gada 1. jūlijam “veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai namu līdz ar pārējām vērtībām, kas piederējušas biedrībai tās likvidācijas brīdī, nodotu likumīgajam īpašniekam”.
Gludi viss neritēja. Padomju, pēc tam Krievijas militārpersonas kaulējās un apgalvoja, ka atdos ēku “kaut rīt”, ja vien Latvijas valdība virsnieku kultūras vajadzībām ierādīšot citas telpas vai uzbūvēšot ko jaunu vietā.
Tikmēr pats nams teju 50 padomju okupācijas gados bija pamatīgi nolaists; tā uzturēšana bija noritējusi atbilstoši padomisko saimniekotāju gaumei.
Diemžēl 1992. gada vasarā starp vairākām organizācijām sākās plēšanās, kas tiesīgs būt par RLB īpašumu un vēstures mantinieku.
