
Pirms 30 gadiem Latvijā bija sēru diena, jo notika 20. janvāra upuru bēres 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Latvijā bija sēru diena, jo notika 20. janvāra upuru bēres. Tajā pašā dienā Ministru padome pieņēma lēmumu izbeigt barikāžu laiku Rīgā. Mēneša beigās vairākums aizsprostojumu pilsētā bija aizvākti, bet to sargi devušies mājup.
Kaut sabiedrībā to uztvēra ar zināmām bažām, Augstākās Padomes (AP) deputātu un tautfrontiešu vadības vairākums saprata, ka ugunskuru kurināšana Vecrīgā un veids, kā tika nodrošināta barikāžu dalībnieku ēdināšana un sadzīve, nevar turpināties ilgstoši.
Faktiski barikāžu nedēļa būtu noslēgusies jau ap 20. janvāri, ja vien nenotiktu omoniešu uzbrukums Iekšlietu ministrijai.
Kā bija izteikusies AP deputāte, tautfrontiete Ruta Šaca-Marjaša, pienācis laiks atbildību par situāciju uzņemties augstākajai izpildvarai. Tas gan nenozīmēja atstāt stratēģiski svarīgos objektus bez aizsardzības. Vēl 19. janvārī pieņēma lēmumu smagās tehnikas un dažādu krāvumu vietā pie AP, Ministru padomes ēkas, Latvijas Radio un citviet izveidot aizsargbūves no dzelzsbetona pamatu blokiem.
To aizsardzība bija jāuzņemas valdībai uzticīgajiem miličiem un Latvijas Ministru padomes Sabiedrības drošības departamenta vīriem, kurus vadīja Jānis Aivars Baškers.
AP ēkas gadījumā betona bloku un akmens bluķu konstrukcijas vēlāk tiešām kaut kādā ziņā aizkavēja omoniešu ielaušanos namā 21. augustā, augusta puča dienās.
No valdības ēkas priekšas aizsargbūves politisku apsvērumu dēļ gan bija novāktas jau 1. jūlijā. Tas nenozīmēja, ka valdība 1991. gada vasarā situāciju jau būtu uzskatījusi par drošu, taču dominēja uzskats, ka nopietna uzbrukuma gadījumā no minētām konstrukcijām tāpat lielas jēgas nebūs. “Mūri” ap AP jeb Saeimas ēku sāka nojaukt 1992. gada jūlija vidū.