“Ikvienam jābūt gatavam aizstāvēt savu valsti ar nemilitārās aizsardzības līdzekļiem!” Kas radīja draudu gaisotni atjaunotajā valstī? 10
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1991. gada 24. maijā. Draudi Latvijas drošībai
Pirms 30 gadiem Latvijas Augstākā Padome (AP) un valdība pieņēma lēmumu “Par neatliekamiem pašaizsardzības pasākumiem sakarā ar PSRS bruņoto vienību vardarbīgām akcijām Latvijas Republikas teritorijā”, kas citstarp paredzēja veidot robežapsardzības nodaļu ar reģionālām nodaļām, kā arī mācību centru – tas bija viens no soļiem robežsardzes atjaunošanai.
Omoniešu un neidentificētu PSRS iekšlietu struktūru kaujinieku vardarbīgie uzbrukumi četriem Latvijas muitas posteņiem naktī uz 24. maiju, interfrontistu aktivizēšanās bija radījusi politiskās situācijas saasināšanos un draudu gaisotni atjaunotajā valstī, kuras neatkarība vēl bija ārkārtīgi trausla, drīzāk deklaratīva, ne reāla.
AP un valdības kopējā sēdē šajā dienā iekšlietu ministram Aloizam Vaznim tika uzdots pastiprināt milicijas posteņus uz republikas robežām un nokārtot materiāli tehnisko apgādi gada sākumā izveidotajam, Latvijas neatkarībai pilnībā lojālajam 1. milicijas (policijas) bataljonam.
Līdzšinējā pieredze gan liecināja, ka miliči pat provincē nesteidzas palīdzēt muitniekiem.
Minētajā kopsēdē tāpat ārlietu ministram Jānim Jurkānam un AP Ārlietu komisijas vadītājam Mavrikam Vulfsonam tika uzdots nekavējoties informēt par notiekošo pasaules valstu valdības un sabiedriskās organizācijas, aicināt uz Latviju ārvalstu novērotājus.
Tālava Jundža vadītā AP Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma uzdevumu sagatavot likumprojektu par ārkārtējo stāvokli un Zemessardzi, kas AP būtu jāizskata nekavējoties.
Ņemot vērā vēl padomju armijas aktivizēšanos, 27. maijā Latvijas Tautas Frontes valde vērsās ar aicinājumu pie Latvijas iedzīvotājiem: “Ikvienam no mums ir jābūt gatavam aizstāvēt savu godu, savu ģimeni, savu sētu un visiem kopā savu valsti ar mūsu rīcībā esošiem nemilitārās aizsardzības līdzekļiem!”
