Pirmā Neatkarības diena pēc neatkarības atgūšanas 16
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Latvija gatavojās pirmo reizi pēc pilnībā neatkarīgas, starptautiski atzītas valsts statusa atgūšanas atzīmēt Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembri.
Svētki bija paredzēti un arī notika samērā klusu, bez ārēja spožuma, ar karogotām ielām, taču bez armijas parādes, jo Latvijai armijas vēl nemaz nebija, un bez salūta, jo tādām lietām ekonomiski grūtajos laikos trūka naudas.
Atjaunojot pirmskara Latvijas tradīciju, jau no agra rīta bija ieplānots studentu korporāciju un augstskolu mācībspēku lāpu gājiens no Brīvības pieminekļa uz Brāļu kapiem, kur notika neliela piemiņas ceremonija.
Tāpat 18. novembra rītu ievadīja svētku dievkalpojums Doma baznīcā ar visu lielāko Latvijā pārstāvēto konfesiju vadošo garīdznieku līdzdalību.
Šo dievkalpojumu, kurā vadošo sprediķi teica tābrīža luterāņu arhibīskaps Kārlis Gailītis un dziedāja akadēmiskais koris “Gaudeamus”, klausījās pilna baznīca ļaužu. Drīz pēc tam, plkst. 14, Latvijas Tautas fronte organizēja mītiņu Doma laukumā un gājienu ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa.
Vakarā vairākās vietās notika bezmaksas koncerti, tostarp arī nesen no padomju armijas daļēji atgūtajā Rīgas Latviešu biedrības namā.
Valdības līmenī tikai lūgtiem viesiem svētku koncertu organizēja Filharmonijas zālē, bet pēc tam vēl šaurākam lokam Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova rīkotā pieņemšana un balle restorāna “Rīga” lielajā zālē.
Jāatzīmē, ka tūlīt nākamajā dienā pēc svinībām – 19. novembrī – Rīgas pilī pirmo reizi dzimtenē savu sēdi noturēja ietekmīgā trimdas latviešu organizācija Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA).
