“Hotel de Rome” pēc atklāšanas.
“Hotel de Rome” pēc atklāšanas.
Arhīva foto

Pirms 30 gadiem Rīgā tika uzbūvēta viesnīca, kura vienīgā pilsētā atbilda pasaules standartiem. Kura tā bija? 8

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Pirms 30 gadiem Rīgā, Aspazijas bulvāra un Kaļķu ielas stūrī, iepretī Brīvības piemineklim, tika atvērta no jauna uzbūvētā viesnīca un restorāns “Hotel de Rome”. Tā simbolizēja pārmaiņu laikus un reizē 90. gadu tieksmi pēc spožuma, kas absolūtajam iedzīvotāju vairākumam gan nebija pieejams.

“Hotel de Rome” Kaļķu ielā 28 sākotnēji cēla kā viesnīcas “Rīga” sastāvdaļu, paturot prātā, ka pirms Otrā pasaules kara te bija atradusies leģendārā un prestižā Oto Švarca kafejnīca. Kara laikā stūra ēka ar viesnīcu un slaveno kafejnīcu bija gājusi bojā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ilgus gadus apbūvē šajā vietā bija robs, kuru vasarās aizpildīja padomju okupētajā Rīgā populārā āra kafejnīca “Putnu dārzs”. Būvdarbi te sākās 1987. gadā.

Kafejnīca “Oto” ar skatu uz Brīvības bulvāri nu pacēlās septītajā stāvā, taču bija domāta tikai izmeklētai publikai, jo ēdieni un dzērieni, tāpat kā visi viesnīcas pakalpojumi kopumā, bija apmaksājami vien ārvalstu valūtās. Parasti tie bija amerikāņu dolāri vai vācu markas.

Četru zvaigžņu “Hotel de Rome” – augstākās klases viesnīca Rīgā un pagaidām vienīgā pilsētā, kas atbilda pasaulē pieņemtajiem standartiem, – protams, orientējās uz rietumniekiem. Būvdarbus bija veikuši ar valūtu apmaksāti poļu celtnieki; tie notika ar vācu uzņēmēju finansējuma palīdzību. Pēdējie būvē ieguldīja septiņus miljonus marku. Interjeru veidoja Brēmenes firma “Villems Wohnen”.

Viesnīcas apsaimniekotāji skaitījās Rīgas pašvaldība kopā ar Latvijas–Vācijas kopfirmu “REHO”. Viesnīcu projektēja vairāku latviešu arhitektu grupa, taču no arhitektūras viedokļa tā netiek uzskatīta par veiksmīgu vai iederīgu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.