1990. gada 9. maijā. Pēdējā parāde 0
Pirms 30 gadiem Daugavas krastmalā notika pēdējā oficiālā PSRS karaspēka Uzvaras dienas parāde Rīgā.
Okupācijas laikam tradicionālajos svētkos soļoja padomju armijas Rīgas garnizona karaspēka daļas, arī Pleskavas divīzijas desantnieki un “latviešu sarkano strēlnieku vārdā nosauktā Sevastopoles gvardes motorizēto strēlnieku mācību pulka karavīri”; brauca militārā tehnika, kas lielākoties bija atgādāta no Ādažu bāzes.
Parādi pieņēma “ar Sarkana Karoga ordeni apbalvotā Baltijas kara apgabala” karaspēka pavēlnieks ģenerālpulkvedis Fjodors Kuzmins.
Veterāni un viņu līdzjutēji pēc tam pulcējās uz mītiņu pie pieminekļa Pārdaugavā.
Tas bija mulsinošs skats parādes laikā ar Ļeņina profilu rotātajā Daugavmalas tribīnē kopā redzēt tautfrontiešus un interfrontistus.
Kas tāds bija vērojams pēdējo reizi.
Lai arī laiki bija mainījušies un Latvijas neatkarības atgūšana pasludināta, tā brīža politiskās realitātes prasīja, lai tribīnē Daugavmalā līdzās padomju ģenerāļiem, Latvijas kompartijas vadītājam Alfrēdam Rubikam un citiem Latvijas neatkarības pretiniekiem goda vietās priekšplānā vēl stāvētu arī 4. maija Deklarācijas pieņēmēji – Latvijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis un Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers.
Tiesa, iepriekšējā dienā, 8. maijā, uz Brāļu kapiem nolikt vainagus saistībā ar “45. gadadienu kopš antihitleriskās koalīcijas uzvaras pār fašismu Otrajā pasaules karā” tautfrontiskā Latvijas vadība jau bija devusies atsevišķi no padomju armijas pārstāvjiem un Rubika nometnes interfrontistiem.
