Pēdējā padomju armijas parāde Daugavas krastmalā, kur pulcējušies vairāk nekā 100 000 rīdzinieku 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1990. gada 6. novembrī. Pēdējie “Oktobra svētki”
Pirms 30 gadiem Kremlī, Maskavā notika svinīgā pieņemšana pie PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova par godu nākamajā dienā atzīmējamajai “Lielās Oktobra Sociālistiskās Revolūcijas 73. gadadienai” – tām bija lemts kļūt par pēdējām “Oktobra revolūcijas” svinībām Kremlī un vispār pēdējo lielo šāda līmeņa pieņemšanu PSRS.
Latvijas Augstākā padome vēl 10. oktobrī bija paziņojusi, ka Gorbačova dekrēts par PSRS karaspēka parādes organizēšanu pilsētās 7. novembrī Latvijai nav saistošs. 7. un 8. novembris vairs neskaitījās svinamas dienas.
Armija un interfrontisti tomēr ignorēja kā Rīgas pilsētas izpildkomitejas, tā Latvijas valdības orgānu lēmumus un 7. novembrī sarīkoja Baltijas kara apgabala karaspēka parādi, kas, baidoties no “nacionālistu provokācijām”, 11. novembra krastmalā notika bruņotas apsardzes uzraudzībā.
Pēc tam sākās interfrontistu mītiņš, kurā cita starpā tika protestēts pret “LTF ekstrēmistu antidemokrātiskajām akcijām”.
Kompartijai lojālā “Cīņa” apgalvoja, ka krastmalā esot pulcējušies vairāk nekā 100 tūkstoši “rīdzinieku”, bet tas bija krietns pārspīlējums.
Kaut ārēji režīms vēl šķita it stabils, daudziem tajā laikā jau bija sajūta, un tas arī netika slēpts tautfrontiskajā latviešu presē, ka šī ir pēdējā parāde un šīs, citējot literātu Miervaldi Birzi, reizē “ir bēres Ļeņinam un revolūcijai”.
Minētajā dienā ap 500 padomiski noskaņotu ļaužu vēl mītiņoja pie V. I. Ļeņina pieminekļa Rēzeknē, un līdzīgs mītiņš pie Ļeņina tēla notika arī Jēkabpilī.
Tikmēr PSRS jūras spēku bāzes pilsētā Liepājā bija organizēta vietējā garnizona parāde ar kaujas tehnikas piedalīšanos.
