1990. gada 3. maijā. Deklarācijas pieņemšanas prelūdija 0
Pirms 30 gadiem darbu sāka jaunievēlētā Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) pirmā sesija. Latvijas Tautas frontes (LTF) frakcijas dalībnieki, pirms doties uz Jēkaba ielas namu, vispirms no rīta pulcējās uz svētbrīdi Brāļu kapos pie Mātes Latvijas tēla.
Sēžu zālē kā goda viesi atradās Lietuvas AP delegācija Vītauta Landsberģa vadībā. Sabiedrība ar nepacietību gaidīja, kad darba kārtībā tiks iekļauts punkts par balsojumu Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas jautājumā.
Sākotnēji pieļāva, ka tas varētu notikt jau uzreiz, 3. maijā, – jaunā sasaukuma AP pirmajā sēdē.
Piketētāji pulcējās pie AP ēkas ar plakātiem, kas mudināja atbalstīt neatkarības ideju: “Ja esi ar tautu, tad balso par brīvību.”
Bija arī pretējās nometnes pārstāvji, kuru plakātu saturs aicināja “nepieļaut”. Tomēr pirmajā dienā vēl tika risinātas tehniskas un organizatoriskas lietas.
Latvijas Tautas frontes vadītājam Dainim Īvānam atsakoties, par AP Prezidija priekšsēdētāju ievēlēja Anatoliju Gorbunovu, kurš saņēma 153 no 196 balsīm.
Kandidēja arī interfrontists Anatolijs Aļeksejevs, taču viņš savāca vien 20 balsis. Īvāns un Andrejs Krastiņš no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības kļuva par Gorbunova vietniekiem.
Pirms balsojuma AP Prezidija priekšsēdētāja vietas kandidātiem tika uzdoti jautājumi. Gorbunovam, atbildot uz tiem, nācās demonstrēt izmanīgumu, lai vienlaikus neietu pret tautas vairākuma vēlmi un reizē iemidzinātu nedraugus.
Jautāts, vai viņš ir par Latvijas tālāko attīstību PSRS sastāvā vai ārpus tās, Gorbunovs pauda:
“Šodien tādā veidā pateikt, ka jāiziet tūlīt no PSRS – šodien neviena sabiedriska organizācija šādu jautājumu neizvirza.
Šodien jāatjauno valstiskums – un šai atjaunošanai, es jau teicu, jāiet ceļš no republikas uz valstu savienību.”
