1990. gada 28. martā – Prāgas Ļeņina krišana 0
Pirms 30 gadiem Čehoslovākijas galvaspilsēta Prāga kļuva par pirmo galvaspilsētu PSRS kontrolētajā Austrumeiropā, kur novākts piemineklis padomju varas simbolam Vladimiram Iļjičam Ļeņinam.
Tiesa, Prāga nebija pirmā, kur tas noticis, bet tikai viena no pirmajām, jo, piemēram, 1989. gada decembra sākumā tika demontēta deviņus metrus augstā Ļeņina statuja Polijas metalurgu pilsētā Nova Hutā, bet 1990. gada 30. janvārī nezināmas personas naktī demontēja 1950. gadā uzstādīto Ļeņina pieminekli Dienvidpolijas mazpilsētiņā Poroninā.
Arī Prāgas monumenta demontāža notika naktī. Laiki vēl nebija pilnībā droši un par to, ka pat Čehoslovākijā vēl netrūka komunisma piekritēju, liecināja ziedi, kas no rīta bija salikti uz tukšā postamenta.
Vairākums čehu tomēr domāja citādi, un pilsētas varasiestādes ar to arī pamatoja tēla novākšanu – ar “galvaspilsētas iedzīvotāju plašām un neatlaidīgām prasībām”. Februāra sākumā Prāgas Ļeņinam kāds bija aptinis polietilēna plēvi un uz pjedestāla ar sarkanu krāsu uzkrāsojis “aizvainojošu uzrakstu”.
Agrākos laikos laukums, kur tas slējās, tika saukts Oktobra revolūcijas vārdā, taču vēl pirms pieminekļa novākšanas šo vietu pārdēvēja par Jana Palaha laukumu. Kā zināms, students Palahs 1969. gada 16. janvārī pašsadedzinājās, protestējot pret 1968. gada PSRS karaspēka invāziju valstī un “Prāgas pavasara” apspiešanu.
Baltijas valstīs ļeņinu novākšanas laiks vēl nebija sācies, taču neoficiāli tika runāts, ka derētu pie šiem pieminekļiem pielikt paskaidrojošas plāksnītes, ka tas ir cilvēks, kura laikā Padomju Krievija uz visiem laikiem atteikusies no tiesībām uz Baltijas valstīm.
