1990. gada 27. martā. Padomju desantnieki plosās Viļņā 0
Pirms 30 gadiem, reaģējot uz 11. martā pasludināto Lietuvas neatkarību, padomju karaspēks Viļņā un Kauņā uzsāka vardarbīgas iebiedēšanas akcijas. Ap pulksten četriem no rīta padomju armijas desantnieki ielauzās Viļņas Sarkanā Krusta psihiatriskajā slimnīcā, kur slēpās grupa lietuviešu jauniešu, kas bija dezertējuši no PSRS bruņotajiem spēkiem.
Pulksten sešos rītā līdzīgu akciju desantnieki veica Kauņas psihiatriskajā slimnīcā.
Abās vietās kopumā tika piekauti un aizvesti nezināmā virzienā 38 jaunieši – armijas pavēlniecība apgalvoja, ka dezertieri nogādāti iepriekšējās dienesta vietās. Šīs operācijas laikā pamatīgi tika izdemolētas gan Viļņas, gan Kauņas slimnīcas. Nedaudz vēlāk desantnieku grupa ieņēma Lietuvas kompartijas Centrālkomitejas ēku Viļņā un mēģināja to pašu izdarīt arī Klaipēdā, taču tur nesekmīgi.
Tika apgalvots, ka partijas mītne ieņemta pēc tās Lietuvas kompartijas daļas lūguma, kas bija palikusi Maskavas pozīcijās – esot jāapsargā PSRS kompartijas īpašumi Lietuvā.
Papildus visam Lietuvā tika noslēgti visi tiešie telefaksa sakari ar ārzemēm un Maskava arī izdeva rīkojumu izraidīt no Lietuvas visus ārvalstu pilsoņus – pārsvarā žurnālistus un diplomātus –, tikko viņiem beigsies vīzas termiņš. Lietuvas Augstākās padomes priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis padomju karaspēka rīcību nosauca par klaju agresiju un pauda nožēlu, ka rietumvalstis Lietuvu atstājušas likteņa varā, tā vietā meklējot kompromisus ar PSRS vadību. Lietuvieši negrasījās padoties.
Bija skaidrs, ka padomju spiediens palielināsies. Valdība norīkoja brīvprātīgo kārtības sargu vienības apsargāt Lietuvas televīzijas un radio un telegrāfa ēkas, kā arī telefona centrāles un Viļņas Preses namu. Šo brīvprātīgo rīcībā kā šaujamieroči bija medību bises.
