1990. gada 25. maijā. Baltijas jautājums starp ASV un PSRS 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdības un neatkarības atgūšanas piekritēju aprindas ar zināmu satraukumu gaidīja pēc nedēļas, maija beigās Vašingtonā paredzētā ASV prezidenta Džordža Buša un PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova tikšanos.
Baltijas vieta PSRS un ASV diplomātiskajās spēlēs bija viens no visvairāk apspriestiem ārpolitiskajiem tematiem īpaši trimdas avīzēs.
PSRS vadība pret Lietuvu kopš aprīļa vidus vērsa ekonomisko blokādi, kurā pats sāpīgākais bija dabasgāzes piegāžu samazināšana un naftas padeves pārtraukšana degvielu ražojošajam Mažeiķu naftas pārstrādes kombinātam.
Saskarsmē ar neatkarības atjaunošanu pasludinājušo Baltijas republiku pārstāvjiem Gorbačovs un viņa valdības locekļi turpināja demonstrēt nepiekāpību, paliekot pie tā, ka sarunas par republiku statusu notikšot vien tad, ja baltieši atsauks vai apturēs neatkarības deklarācijas.
Savukārt Bušs pirms vizītes neoficiāli brīdināja Gorbačovu, ka Lietuvas blokāde un vēršanās pret pārējām Baltijas valstīm, kā arī kavēšanās ļaut PSRS pilsoņiem brīvi emigrēt uz Rietumiem apdraud Maskavai ļoti nepieciešamā Vislielākā labvēlības statusa tirdzniecībā līguma jeb MFN parakstīšanu.
Šim līgumam vajadzēja būt starp lietām, ko uzrādīt sabiedrībai kā Buša un Gorbačova Vašingtonas sarunu iznākumu. ASV prezidentam bija jārēķinās, ka ASV Kongresa abas palātas ieņem Lietuvai, Latvijai un Igaunijai labvēlīgu nostāju un neratificēs tirdzniecības līgumu, ja to parakstīs, nepanākot no Maskavas piekāpšanos Baltijas valstu un padomju pilsoņu izbraukšanas tiesību jautājumā.
Neērtās Baltijas problēmas dēļ bija jāatsakās arī no ieceres, ka Gorbačovs varētu teikt runu Kongresā.
Buša un Gorbačova sarunas aci pret aci Baltajā namā notika 31. maijā. Jāpiebilst, ka izziņas materiālu par Latvijas ekonomisko stāvokli un attīstības perspektīvām prezidenta Buša vajadzībām sagatavoja ASV latvietis, profesors Gundars Ķeniņš-Kings.
Oficiālie paziņojumi bija skopi, taču neviens nešaubījās, ka Gorbačovs un Bušs debatējuši arī par Baltijas jautājumu.
PSRS delegātiem galu galā bija izdevies teju izlūgties amerikāņiem tirdzniecības līgumu un pagaidām pievērt acis uz Lietuvas ekonomisko žņaugšanu. Lielvaru attiecību vārdā to vēlējās arī Buša ekonomikas padomnieki, kamēr politiskie padomnieki bija pret.
Kā memuāros liecinājuši laikabiedri, ASV uzklausīja Gorbačova ārlietu ministra Eduarda Ševardnadzes lūgumus, ka viņa šefs nevar braukt mājās bez līguma, jo to izmantotu Gorbačova pretinieki. Apmaiņā PSRS vadītājs bija vēlreiz apsolījis, ka nelietos militāru spēku pret Baltiju.
Publikācija tapusi projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.–1990.”
Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” atbalstu.
