1990. gada 12. maijā. Daugavpilī aktivizējas interfrontisti 1
Pirms 30 gadiem otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī notika pilsētas deputātu padomes sesija, kurā tika pasludināts: “Uzskatīt Latvijas PSR Augstākās padomes (AP) 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” par pilsētā spēkā neesošu.
Pieprasīt no republikas AP Latvijas PSR statusa atjaunošanu, kāds pastāvēja līdz 1990. gada 4. maijam.”
Daugavpils pašvaldībā dominēja interfrontisks noskaņojums un tika pasludināts, ka AP lēmumi “ierobežo daugavpiliešu tiesības”, ir pretrunā ar PSRS un Latvijas PSR konstitūcijām.
Deputāti piedraudēja, ka gadījumā, ja netikšot atsaukta “uzspiestā” 4. maija Deklarācija, Daugavpils rīkošot savu referendumu, vai Latvijas PSR palikt vai nepalikt PSRS sastāvā.
Referendumu solījās sarīkot arī par to, vai nevajadzētu pilsētai “atjaunot ar revolucionārajiem notikumiem saistīto” “Dvinskas” vārdu.
Tā kā bija gaidāms, ka Maskava mēģinās sodīt Latviju par neatkarības pasludināšanu, deputāti apsvēra iespēju lūgt PSRS Ministru padomi neattiecināt iespējamo ekonomisko blokādi uz Daugavpili.
Skanēja aicinājumi “iet darba kolektīvos” un aģitēt pret 4. maija Deklarāciju.
Visa vaina par veikalos gadiem vērojamo preču deficītu un rindām tika uzvelta Latvijas Tautas frontei un tās frakcijai AP.
Mēģinājumi šķelt daudznacionālo pilsētu un kurināt promaskaviski noskaņotās Latgales daļas “padomju iedzīvotāju” separātismu kļuva acīmredzami.
Par laimi, lielākā daļa daugavpiliešu un vēl jo vairāk Daugavpils rajona iedzīvotāju negrasījās sekot šādiem aicinājumiem, kā to parādīja arī plašā 4. maija Deklarācijas atbalsta manifestācija nedēļu vēlāk.
