“No pilnā gaitā ejoša vilciena bez zilumiem izlēkt nevar!” Kā baltieši atteicās no “atjaunotās PSRS” 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību pārstāvji kopīgi noraidīja PSRS Ministru padomes asā tonī izteikto priekšlikumu parakstīt jauno savienības līgumu.
Piedalīties tā izstrādē nozīmētu atteikties no neatkarības un turpināt atrašanos PSRS, kaut “reformētā”. Maskava ultimatīvā formā pieprasīja dumpīgajām republikām arī atteikties no patstāvīgas nodokļu un cenu sistēmas ieviešanas.
Centrālā vara nevēlējās pieļaut, lai Baltijas valstis, apejot Maskavu, slēgtu tiešos līgumus ar citu republiku valdībām, izejvielu piegādātājiem un produkcijas patērētājiem. Atteikuma gadījumā Maskava draudēja ar saimnieciskām sankcijām – vairs nepiešķirt valūtu izejvielu un plaša patēriņa preču iegādei, enerģētiskos resursus turpmāk pārdot tikai par valūtu.
Baltijas valstīm izstāšanās gadījumā tāpat būšot jāsamaksā daļa PSRS ārējā parāda. Jāpiezīmē, ka no visām 15 PSRS republikām, ja neskaita Baltiju, no jaunā līguma uzreiz atteicās tikai Gruzija. Norobežojoties no jaunā savienības līguma, baltieši pilnībā apzinājās, ko ekonomiskās sankcijas var nozīmēt tautsaimniecībai.
Tā laika Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Āboltiņš presē izteicās: “No pilnā gaitā ejoša vilciena bez zilumiem izlēkt nevar.”
Tomēr pastāvēja cerības, ka Maskavas sankcijas, ja tādas ieviesīs, nebūs pārāk skarbas, jo Baltija joprojām atradās PSRS ekonomiskajā sistēmā, kas nozīmēja, ka tās ražojumi un pakalpojumi vajadzīgi arī pārējai PSRS.
Par pievienošanos “atjaunotajai” savienībai, bez šaubām, bija Maskavai un vairs neesošajai Latvijas PSR uzticīgie vietējie komunisti un interfrontieši ar Alfrēdu Rubiku priekšgalā.
Rubiks savu piekritēju pasākumos nepaguris draudēja, ka, atsakoties no PSRS, “atbildība par iespējamām smagām sekām pilnībā gulsies uz to sirdsapziņas, kas sper šos soļus”.
