1989. gada 8. jūnijā. Taisnīgums izsūtītajiem 2
Pirms 30 gadiem Latvijas PSR Augstākās padomes (AP) Prezidijs pieņēma dekrētu “Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas izsūtīto personu reabilitāciju”, kas bija svarīgs solis ceļā uz taisnīguma atjaunošanu vispirms jau 1941. un 1949. gada deportācijās cietušajiem.
r šo dokumentu toreiz vēl Latvijas PSR vadība bija gājusi vēl tālāk par 1988. gada 2. novembra Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu “Par pilsoņu nepamatotu administratīvo izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949. gadā”, jo minetais formulēju nostāju jautājumā par 1949. gadā izsūtītajām “kulaku” ģimenēm, savukārt šis jau skāra “nacionālistus”.
Dekrēta pirmais punkts pasludināja”Pilsoņu administratīvo izsūtīšanu no Latvijas PSR teritorijas, kura izdarīta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados bez tiesu orgānu lēmumiem, atzīt par nelikumīgu un nepamatotu, bet pilsoņus, kas tika izsūtīti, par reabilitētiem.”
Cita starpā dekrēts atcēla arī Latvijas PSR AP Prezidija 1957. gada 5. oktobra dekrētu “Par aizliegumu atgriezties Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā bijušajiem buržuāzisko valdību vadītājiem, buržuāzisko politisko partiju un pret padomju organizāciju vadītājiem un aktīviem latviešu nacionālistiskās pagrīdes dalībniekiem, kuri notiesāti un izcietuši sodu.”
Jāpiemin, ka 1989. gada 29. augusta Ministru padome pieņēma arī lēmumu “Par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība pilsoņiem, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu,” taču staļinisma periodā atsavinātās mantas atgriešana vai kompensācijas izmaksa sakarā ar nelikumīgo izsūtīšanu, izrādījās dzīvē teju neīstenojami pasākumi.
