1989. gada 4. jūnijā. Tjaņaņmiņas slaktiņš 0
Pirms 30 gadiem Ķīnas armija ar brutālu spēku, šaujot pūlī un izmantojot tankus, padzina no Pekinas Tjaņaņmiņas laukuma ap 100 tūkstošus studentu, kas tur pulcējās, pieprasot demokrātiskas reformas valstī. Notikums palicis vēsturē kā “Tjaņaņmiņas slaktiņš”, un Rietumos to Ķīnas varai piemin joprojām. Stihiska studentu un inteliģences pulcēšanās un demonstrācijas laukumā sākās jau 1989. gada 15. aprīlī, tūlīt pēc bijušā Ķīnas kompartijas vadītāja Hu Jaobana pēkšņās nāves. Hu intelektuāļu aprindās bija populārs kā reformators. Studenti, kas tūkstošiem sāka plūst uz Tjaņaņmiņu, pieprasīja, lai valdības vadītājs Lī Pens nodrošinātu varas demokratizāciju un reformas. Nebija runas par komunistiskās sistēmas maiņu, tikai par tās uzlabošanu. Vara sākotnēji bija apjukusi, nezinot, ko ar nepakļāvīgajiem studentiem darīt. Situācija saasinājās maija otrajā pusē, kad viens no studentu runasvīriem publiski valsts televīzijas tiešraidē pārmeta Lī politiskus melus. Par atbildi Pekinā tika ieviests karastāvoklis un armija sāka savilkt ap galvaspilsētas centru tankus un kravas automašīnas ar karavīriem. Pilsētnieki, kas juta līdzi demonstrantiem, lūkoja armijas transportu aizkavēt. Tikmēr studenti cēla barikādes un turpināja nevardarbīgās pretošanās akcijas. Naktī no 3. uz 4. jūniju sākās uzbrukums. Tā laikā karavīri bez izšķirības šāva uz demonstrantiem, tos šķaidīja tankiem. Daudzus studentus nogalināja jau laukumam līdzās esošajās ielās. Cik cilvēku gāja bojā “Tjaņaņmiņas slaktiņā”, nav zināms vēl šodien. Upuru skaits variē no 500 līdz 2600 nogalināto.
