1989. gada 17. aprīlī. Polijas komunistiskais režīms padodas “Solidaritātei” 0
Pirms 30 gadiem sociālistiskās Polijas Varšavas vojevodistes tiesa oficiāli kā organizāciju reģistrēja Polijas Neatkarīgo autonomo arodbiedrību “Solidaritāte” ar rezidenci Gdaņskā.
Līdz ar to bijušā elektriķa Leha Valensas vadītā “Solidaritāte”, kas kopš 1980. gada rudens Polijā cīnījās ne tikai par strādnieku tiesībām, bet arī pret represīvo Polijas padomju režīmu, varēja uzsākt legālu darbību, tajā skaitā piedalīties parlamenta vēlēšanās.
Tobrīd tas bija bezprecedenta notikums, kas iezīmēja situācijas lūzumu visā PSRS kontrolētajā Austrumeiropā un kam bija sekas arī neatkarības atgūšanas procesos Baltijā.
“Solidaritātes” legalizācija bija iznākums tā sauktajām apaļā galda sarunām, kas Varšavā vairāku mēnešu garumā no 1989. gada 6. februāra līdz 5. aprīlim bija notikušas starp neatkarīgās arodbiedrības un citiem antikomunistiskās opozīcijas pārstāvjiem no vienas un Polijas komunistiskā diktatora Vojceha Jaruzeļska režīma pilnvarotajiem no otras puses.
Par spīti nelegālajam raksturam, “Solidaritāte” jau 1988. gadā ieguva tādu ietekmi, ka režīms pat gribot vairs nespēja ignorēt arodorganizāciju, kas organizēja protesta streikus un demonstrācijas, kuras tradicionālām represīvām metodēm, bez lielas asinsizliešanas vairs nebija iespējams apturēt.
Iznākums bija konstruktīvas sarunas un vienošanās, kas skāra ļoti plašu jautājumu loku, tajā skaitā valsts politisko un ekonomisko nākotni.
1989. gada 4. jūnijā valstī beidzot tika sarīkotas brīvas vēlēšanas, kur “Solidaritāte” no jauna dibinātajā Polijas parlamenta augšpalātā, Senātā, ieguva 99 no 100 vietām, bet uzvara Seimā bija absolūta – komunisti neieguva nevienu no 161 deputāta mandāta.
Pēc šā notikuma pār visu Austrumeiropu sāka velties 1989. gada mierīgo antikomunistisko revolūciju vilnis.
