1989. gada 13. maijā. Baltieši uzsāk regulāras apspriedes 0
Pirms 30 gadiem Tallinā sākās Lietuvas kustības “Sajūdis” Seima, Igaunijas Tautas frontes pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes domes locekļu tikšanās, kas tika nosaukta par Baltijas Asambleju un iezīmēja Baltijas tautas kustību pārstāvju regulāru apspriežu sākumu. Pozīcijas bija jāsaskaņo īpaši tādēļ, ka jau maija beigās Maskavā sākās PSRS Tautas deputātu kongress, kurā baltieši plānoja uzstāties vienoti.
Atmodai visās trijās zemēs bija vienoti mērķi, un tāpat pretinieks bija viens, tādēļ arī vienošanās par galvenajiem tābrīža uzdevumiem nesagādāja grūtības – cīņa par republiku ekonomisko un politisko suverenitāti, tautu pašnoteikšanās tiesībām un 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa pakta, kā arī 1940. gada vasaras notikumu reālās gaitas atzīšana no Maskavas puses.
Visas runas sanāksmē tika runātas dzimtajā valodā, bet tās tulkoja krievu un angļu valodā. Par Baltijas Asamblejas emblēmu izvēlējās vēlāk daudzkārt izmantoto motīvu – visu trīs valstu kontūras aplī, kur katra no valstīm iezīmēta sava nacionālā karoga krāsā. Pēc valstiskuma atgūšanas Baltijas Asambleja pārtapa par reģionālu visu trīs valstu parlamentāriešu organizāciju ar koordinējošām un konsultatīvām funkcijām.
Oficiāli tā dibināta 1991. gada 8. novembrī. Katru no zemēm pārstāv 12–16 deputāti. Asamblejas prezidējošā valsts ik gadu mainās, un šobrīd tā ir Latvija. Institūcijai, bez šaubām, ir sava loma pārrobežu jautājumu risināšanā, piemēram, izglītības, vides un kultūras sadarbības jomā, taču tai vairs netiek pievērsta tāda uzmanība kā atmodas gados.
