1989. gada 10. septembrī. VDR sabrukums 0
Pirms 30 gadiem Ungārijas Tautas Republika, iepriekš nekonsultējoties ar Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) komunistisko valdību, izlēma atļaut VDR pilsoņiem, kas uzturējās Ungārijā, bez šķēršļiem pāriet Ungārijas–Austrijas robežu.
Kamēr VDR robeža uz Rietumiem vēl tika bargi sargāta, Ungārija stingro robežkontroles režīmu jau bija liberalizējusi, un šo bēgšanas ceļu no “sociālistiskās labklājības” uz Rietumiem līdz mēneša beigām izmantoja ap 30 tūkstošiem vāciešu. Paralēli tam VDR pieņēmās spēkā pret pastāvošo iekārtu vērstas protesta demonstrācijas, kuras policija vēl centās apspiest.
Ekonomisko un politisko apstākļu stimulētā bēgšana uz Rietumiem no VDR pa dažādiem aplinku ceļiem caur pagaidām vēl sociālistiskajām Ungāriju un Čehoslovākiju bija intensificējusies jau vasarā, bet tad pārbēdzēju skaitu mērīja simtos, kamēr līdz ar Ungārijas robežas atvēršanu to sāka mērīt tūkstošos.
Līdz Berlīnes mūra likvidēšanai 9. novembrī bija atlikuši divi mēneši, bet iepriekš minēto brīdi uzskata par svarīgu pagrieziena punktu, kas paātrināja Austrumvācijas režīma sabrukumu.
VDR valdība gan iesniedza protestu Ungārijai, apsūdzēja to “organizētā cilvēku tirdzniecībā”, mēģināja slēgt robežu ar kaimiņu, taču process vairs nebija apturams. Turklāt tūkstošiem austrumvāciešu devās arī uz Prāgu, kur lūdza patvērumu Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecībā.
Līdz novembra sākumam tur sapulcējās ap 6000 izbraukšanas atļauju gaidītāju, kam vēlāk ļāva slēgtā vilcienā cauri Čehoslovākijas teritorijai iebraukt Rietumvācijā. Lēš, ka kopumā līdz Berlīnes mūra krišanai 1989. gadā pa šādiem un līdzīgiem ceļiem VDR pameta un VFR ieceļoja aptuveni 200 tūkstoši austrumvāciešu.
