1988. gada 6. oktobrī. Latviešu valodai tiek dots valsts valodas statuss 0
Pirms 30 gadiem Latvijas PSR Augstākā padome (AP) sabiedrības spiediena ietekmē pieņēma lēmumu “Par latviešu valodas statusu”.
Tobrīd par prasību piešķirt latviešu valodai valsts valodas statusu jau bija parakstījušies vairāk nekā 350 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Republikā, kur latviešu īpatsvars bija vien 52% no visa iedzīvotāju skaita, tas patiešām bija “būt vai nebūt” jautājums.
Latviešu valoda tobrīd jau vairs nebija tālu no “ķēķa valodas”, jo sabiedriskajās vietās, uzņēmumos un valsts iestādēs, īpaši Rīgā, absolūti dominēja krievu mēle.
Tāpēc AP lēmumā bija teikts: “Nodrošināt latviešu valodas vispusīgu attīstību un mācīšanu, garantēt tās lietošanu valsts orgānos, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, izglītības, zinātnes, tehnikas, kultūras, veselības aizsardzības, sadzīves pakalpojumu un citās sfērās un to lietvedībā. Saskarsmē ar valsts orgāniem, iestādēm un organizācijām nodrošināt pilsoņiem pēc viņu izvēles par saziņas un dokumentu valodu latviešu vai krievu valodu.”
Gorbačova “pārbūves” apstākļos latviešu valodas stiprināšanu uztvēra kā starpetniskās spriedzes mazināšanas veidu.
“Latviešu valoda lieka kļuvusi daudzās rūpnīcās, kuru vadība un lielākā daļa strādnieku latviešu valodu nesaprot, un tas arī netiek prasīts, jo visa dokumentācija ir krievu valodā. Tāpat krievu valodā galvenokārt top visa oficiālā republikas vadības dokumentācija un pat valdības lēmumi. Vai ir normāli, ka Latvijas PSR likumdošanas aktus sagatavo krievu valodā un pēc tam tulko latviski?” tolaik retoriski jautāja “Padomju Jaunatne”.
