Borisa Pugo uzstāšanās Maskavā.

Pirms 30 gadiem Rīgā noritēja Latvijas kompartijas Centrālkomitejas plēnums, kurā līdzšinējais partijas 1. sekretārs Boriss Pugo atvadījās no biedriem, jo bija sasniedzis katra republikāniska mēroga padomju funkcionāra sapni – ieguvis vietu Maskavā. Pugo kļuva par PSKP CK Partijas kontroles komitejas priekšsēdētāju, bet vēlāk, kā zināms, pēdējais viņa amats bija PSRS iekšlietu ministrs. Plēnums viņam izteica pateicību “par konstruktīvo darbu, kas bija vērsts uz pārbūves paātrināšanu republikā”. Savukārt Pugo atvadu runā cita starpā atzina, ka Latviju pamet laikā, “kad situācija republikā nav vienkārša”, tāpēc darot to ar zināmu nepabeigta darba sajūtu, jo pārāk daudzi jautājumi palikuši nerisināti un pārāk daudziem iznācis vien pieskarties. “Iepriecina, ka ļoti aktīvu nostāju ieņem inteliģence, kas aizvien skaidrāk apzinās savu atbildību par republikas likteni. Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa priekšvakarā gribu sacīt, ka es šajā jaunajā sabiedriskajā kustībā redzu spēku, kas var stipri palīdzēt partijai paātrināt pārbūvi Latvijā,” sprieda aizejošais Latvijas kompartijas vadītājs. Protams, viņš šajos vārdos ielika pavisam citu jēgu, nekā tas izklausās mūsdienās. Mūsdienu acīm skatoties, neatkarības atgūšanas procesam nāca tikai par labu, ka plēnumā par jauno 1. sekretāru ievēlēja agrāko Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju Jāni Vagri. Viņa kandidatūra jau iepriekš bija pārspriesta un atzīta par labu LPSR pilsētu un rajonu 1. sekretāru sanāksmē un, protams, Maskavā.