Piemiņas mītiņā.

Pirms 30 gadiem Rīgā notika pirmais padomju varas oficiāli atļautais gājiens un mītiņš 1941. gada 14. jūnija deportāciju upuru piemiņai. To organizēja Vides aizsardzības klubs (VAK). Pasākumā piedalījās vairāki desmiti tūkstoši ļaužu. Mītiņš notika pie LKP CK Politiskās izglītības nama (tagad – Kongresu nama), un dalībnieki devās gājienā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Runāja mācītājs Juris Rubenis, politiķis Eduards Berklavs un daudzi citi. Arī kustība “Helsinki-86” bija pieteikusi piemiņas pasākumu, taču to neatļāva, tādēļ helsinkieši iekļāvās VAK akcijā. Gājienā cauri Rīgai Latvijas sarkanbaltsarkano karogu nesa ar “Helsinki-86” saistītais Konstantīns Pupurs. Tas bija pirmais gadījums, kad oficiāli joprojām nereabilitētais Latvijas karogs tika demonstrēts tik atklāti, par spīti represiju draudiem. Dažas dienas vēlāk Latvijas kompartijas centrālkomitejas 1. sekretārs Boriss Pugo referātā Latvijas kompartijas centrālkomitejas plēnumā atzīmēja: “Satraukumu izsauc tas, ka daži atsevišķi cilvēki un grupas zem pārkārtošanās idejām mēģināja piešķirt mītiņam izteikti nacionālistisku, provokatorisku ievirzi, ar izsaukumiem kritizējot oratorus, kuru uzstāšanās nepārkāpa veselīgas domāšanas un atbildības robežas. Pie tam tika plaši pielietoti divdomīgi izteicieni, visbiežāk klaji naidīgi lozungi un plakāti, buržuāziskās Latvijas simbolika.”