1988. gada 1. oktobrī. M. Gorbačovs koncentrē varu savās rokās 0
Pirms 30 gadiem Maskavā notika PSRS Komunistiskās partijas (PSKP) Centrālās Komitejas plēnums, kurā par PSRS Augstākās padomes (AP) prezidija priekšsēdētāju kā vienīgo kandidātu ievēlēja PSKP ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu. Līdz ar to Gorbačovs bija kļuvis ne tikai par kompartijas, bet arī PSRS kā valsts vadītāju. Tajā pašā plēnumā no amata pensionēšanās dēļ atbrīvoja līdzšinējo PSRS AP priekšsēdētāju, padomju valsts politisko “ilgdzīvotāju” Andreju Gromiko. Koncentrējot kontroli pār padomju aparātu savās rokās, Gorbačovs organizēja vēl vairākas būtiskas kadru maiņas, tostarp Viktoru Čebrikovu PSRS VDK priekšsēdētāja amatā nomainīja ar Vladimiru Krjučkovu. Aizraidījis “veco gvardi” pensijā, Gorbačovs PSRS varas sviras uzticēja samērā jauniem, savas paaudzes cilvēkiem, kas pilnībā atbalstīja viņa “pārbūves” politiku. Pārējai pasaulei straujās pārmaiņas bija pārsteigums, kas izsauca daudzus minējumus, tajā skaitā par Baltijas republiku nākotni, kam prognozēja, augstākais, autonomijas statusu. Zviedrijā dzīvojošais latviešu publicists un vēsturnieks Uldis Ģērmanis tajā laikā rakstīja: “Viņa [Gorbačova] mērķis bija glābt krievisko padomju impēriju no saimnieciskā un morāliska sabrukuma. Taču, lai spētu panākt iecerēto “revolucionāro pārkārtošanos”, viņam vajadzēja pieļaut lielāku atklātumu, aicināt neizvairīgi iztirzāt “visus sasāpējušos jautājumus” (..) Tā Miša Sergejičs, pavisam to negribēdams, pavēra slūžas arī ārkārtīgi sasāpējušo starpnacionālo attiecību kritikai.”
