Pirms 30 gadiem PSRS Zinātņu akadēmijas Biosfēras padomes izbraukuma sesijā Rīgā Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs Miervaldis Ramāns paziņoja, ka nolemts atteikties no Daugavpils HES celtniecības. Noraidošu slēdzienu sēdē sniedza arī Baltkrievijas pārstāvis, tāpat tika nolasīts PSRS pazīstamā ekonomikas un ekoloģijas speciālista profesora M. Lemeševa atzinums, ka Daugavpils HES celtniecības projekts izstrādāts tikai no izmaksu pozīcijām. Spriedumu šajā lietā izteica akadēmiķes Ritas Kukaines vadītā HES celtniecības projekta papildus izpētes komisija. “Tika atzīmēts, ka, nosakot tautsaimniecisko efektu, projektā nav ievērota kompleksa pieeja, nav ņemti vērā daudzi ekoloģiskie un sociālie faktori, ūdenskrātuves izveidošana vien nodarītu lauksaimniecībai zaudējumus par 56,4 miljoniem rubļu,” par Kukaines vadītās komisijas spriedumu 9. jūlijā oficiāli vēstīja aģentūra “Latinform”. Bija atzīts, ka elektroenerģija nepieciešama, taču ne jau par katru cenu. Tādējādi pirmo reizi padomju okupētās Latvijas vēsturē pārmaiņu laikos ar sabiedriskās iniciatīvas palīdzību bija izdevies apturēt Vissavienības nozīmes projektu. Vēsturiskā Slutišķu sādža un gleznainie Daugavas augšteces loki bija glābti. Arī pateicoties Dainim Īvānam un Arturam Snipam, kas aizsāka šos pūliņus.