Publicitātes foto

1978. gada 29. decembrī. Pabeidz viesnīcas “Latvija” augstceltni 3

Pirms 40 gadiem PSRS valsts komisija Rīgā parakstīja aktu par viesnīcas “Latvija” (tagad “Radisson Blu Hotel Latvija”) pieņemšanu ekspluatācijā. Arhitekta Artūra Reinfelda projektētās augstceltnes būvniecība, sākta 1967. gadā, ilga 21 gadu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

26 stāvus augstajai ēkai vajadzēja kļūt par “sociālistiskās Rīgas” simbolu, taču lēnās, iepauzētās būvniecības dēļ tā jau sen rīdzinieku mutēs bija kļuvusi par apsmieklu.

Viesnīcas vietā 1968.gadā nojauca praktiski visu vēsturisko apbūvi, kas atradās kvartālā starp Brīvības, Elizabetes, Baznīcas un Dzirnavu ielām.

CITI ŠOBRĪD LASA
Zuda pirmskara Latvijā slavenais “Piena restorāns”, arhitektu Eižena Laubes, Vilhelma Bokslafa projektētas ēkas.

Debesskrāpja “iedēstīšana” pašā Rīgas centrā daudziem tolaik šķita neiederīga, jo disonēja ar apkārtējo 19./20. gadsimta mijas apbūvi. Kad augstceltni apšuva zilām dekoratīvām plātnēm, sarunvalodā to sāka saukt arī par “zilo spoku”.

Jāpiebilst, ka sākotnēji bija doma celt viesnīcu ar desmit stāviem, kas būtu iederīgāk, taču plāni mainījās. Padomju Latvijas prese tikmēr priecājās, ka iepretim V. I. Ļeņina piemineklim tapusi “Padomju Savienības visaugstākā viesnīcas celtne”. Tajā bija 680 vietas.

“Latvijai” piešķīra augstāko kategoriju, kas nozīmēja, ka, līdzīgi viesnīcai “Rīga”, tā paredzēta ārzemju viesu izmitināšanai. Rietumniekiem domātajos “Latvijas” numuriņos bija iemontēta noklausīšanās aparatūra, ko uzmanīja no Latvijas PSR VDK uzturētas telefonsarunu noklausīšanās centrāles augšstāvā.

“Parastajiem” pilsoņiem iekļūšana “Latvijā” ar tās restorāniem, servisa iestādēm un pat valūtas maiņas punktu bija problemātiska.

Toties varēja apmeklēt līdzās izbūvēto izstāžu zāli “Latvija”, kur līdz nojaukšanai 2003. gadā regulāri notika mūsdienu mākslas izstādes.

Ilgstošās celtniecības dēļ pati viesnīcas ēka atvēršanas brīdī morāli jau bija novecojusi. Pat padomju “Rīgas Balss” brīnījās par dzelzsbetona plāksnēm, kas ieklātas jaunās viesnīcas priekšā, bet 1978. gadā, atklāšanas brīdī, jau daļēji sabirzušas un apdrupušas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.