“Laimas” ražotās košļājamās gumijas iepakojums.

Pirms 40 gadiem laikraksts “Rīgas Balss” ziņoja: “Konditorejas izstrādājumu fabrikā “Laima” uzsākta piparmētru košļājamās gumijas ražošana. Pirms tam “Laimas” konditori iepazinās ar Tallinas konditorejas izstrādājumu fabrikas “Kalev” kolektīva pieredzi. Un nu jau jaunā produkcija sākusi ceļu pie pircēja.” Ražošana “Laimā” gan notika neilgu brīdi un īrisiem līdzīgās košļenes drīz nez kur pazuda, dodot vietu igauņu “Kalev” izstrādājumam, ko vēlāk sāka ražot arī košļājamajai gumijai tradicionālajā formā – plāksnītēs. Laikabiedri atcerēsies, ka 80. gados, vismaz Tallinā, varēja iegādāties vietējā ražojuma piparmētru, apelsīnu, zemeņu, kafijas garšas košļenes. Protams, visaugstāk joprojām kotējās jūrnieku no ārzemēm ievestā produkcija, ko varēja nopirkt melnajā tirgū. Amerikānisko dzīvesveidu simbolizējošās košļājamās gumijas PSRS līdz pat 1968. gadam tika uzskatītas par kaut ko padomju cilvēka necienīgu, fizisko veselību un morālo stāju degradējošu. Tomēr minētajā gadā padomju orgāni pirmo reizi oficiāli atļāva ievest Austrumvācijā ražotās, kuras varēja nopirkt varbūt vien Maskavā. Radikāls lūzums iestājās 70. gadu vidū – tad kļuva zināms, ka PSRS varēs rīkot 1980. gada vasaras olimpiskās spēles un padomju funkcionāri iedomājās, ka ārvalstu viesi gūs labākus iespaidus, ja varēs košļāt padomju košļenes. 70. gados tās vispirms sāka ražot Erevānā, pēc tam arī Tbilisi un Maskavā, tomēr Igaunijas “Kalev” produkcija skaitījās labākā.